Ne viss skaistais sākās viegli
Mans ceļš uz pēcdzemdību nomāktību sākās ilgu laiku pirms mazā dzimšanas, jo jau grūtniecības laikā es izjutu trauksmi un iekšējas bailes par to kā būs pēc tam. Tajā laikā rakstīju maģistru, kas prasīja ļoti daudz enerģijas, nervu un negulētu nakšu. Bija sajūta, ka sēžu uz pulvera mucas ar taimeri, jo visu vajadzēja paspēt un laikā. Maģistru aizstāvēju labi, bet no prieka […]
Par mammu nepiedzimst
‘Es nezinu, vai man bija vai ir pēcdzemdību depresija, bet kaut kas ar mani notika. Speciālista palīdzību neesmu meklējusi, jo īsti nezinu kādu un kur: psihologu, psihiatru vai psihoterapeitu?Dēls bija gaidīts, grūtniecība bija ideāla, bet es pamanīju, ka hormoni mani padara emocionālu un diezgan raudulīgu. Visu dzīvi sevi pazinu kā emocionāli stabilu un racionāli domājošu […]
Vissliktākā
Nezinu, ar ko lai sāk… Esmu divu bērnu mamma. Nu jau varu teikt, ka esmu iemācījisies kaut kā nebūt noturēties virs ūdens, lai gan ik pa reizei kāds lielāks vilnis tomēr mēdz atkal paraut zem ūdens. Šis ceļš un pieredze nav bijis viegls. Reizēm pat baiss. Jāsaka jau liels paldies veselajam saprātam, kas kritiskos brīžos […]
Kad “bēdīgi” ievelkas garumā
Šis ir vakars uz ezera jau nu nē, bet vannasistabas grīdas gan. Meitai nāk vecie, labie zobi, viņas miegs ir kluss un caurs, tādēļ es klabinu spilvenu ierakumos uz spīdīgām flīzēm. Jau vairākas dienas uz papīra uzšņāpju lietas, par kurām gribu uzrakstīt, pāršķirstu folderus ar iesākto, bet tomēr miegs vakaros man papaijā galvu un saka, […]
Man bija pēcdzemdību depresija
Šī raksta pilnīga vai daļēja pārpublicēšana citos informācijas avotos (tīmekļa vietnēs, preses izdevumos, bukletos u.tml.) pieļaujama situācijā, ja tas iepriekš rakstiski saskaņots ar biedrības ‘Debesmanna.com’ valdi un ir saņemta rakstiska atļauja. Lai saskaņotu pārpublicēšanu, lūdzam rakstīt uz iveta@debesmanna.com Mīļās mammas! Ilgi domāju, kā šo stāstu uzrakstīt un vai vispār to vajag rakstīt. Atzīšos, man ir bail atklāties plašākai […]
Nāvīgais bruģis
RAKSTU IR AIZLIEGTS PĀRKOPĒT UN PĀRPUBLICĒT BEZ ‘DEBESMANNA.COM’ ATĻAUJAS! Paldies Dievam, par pēcdzemdību depresiju sāk parādīties aizvien vairāk informācijas. Nezinu gan, kam “jāpateicas” par to, ka joprojām ir daudz cilvēku (it īpaši tuvu cilvēku!), kuri ar saviem izteikumiem sievietes grūž vēl dziļāk tajā bedrē, no kuras jau tā ļoti grūti izrāpties. Tādēļ nespēju nomierināties un neuzrakstīt. Par […]
Mākslīgo smaidu anatomija
Kā lai to paskaidro? Nekādas loģikas jau tur nav. Bez liekas izpušķošanas – man bija depresija. Lai cik ļoti šis vārds jau šķiet bieži piesaukts un tāpēc zaudējis savu jēgu, tas tomēr sevī nes lielu, lielu smagumu. Tās nav lielas bēdas, tas nav ieildzis pārdzīvojums, tas ir nelūgts viesis apziņā, kurš izbojā visu ballīti un […]
Pauls
Laura Vinogradova Vakar es pirmo reizi sajutu, ka man jāuzraksta par Paulu. Vai drīzāk par sevi. Par sevi un Paulu. Tas bija tad, kad kaut kur lasīju, cik pirmie trīs mēneši mazuļa dzīvē ir svarīgi un nozīmīgi. Cik būtiska ir emocionālā kopā būšana mammai ar mazulīti. Un HA. Man sanāca dusmas. Jo tieši ko tādu […]
Mīlestība aiz bieza stikla
Gaidot meitiņu, viņai bija ļoti bail krist pēcdzemdības depresijas bezdibenī, no kura tikko bija izrāpusies laukā, tāpēc jau grūtniecības laikā viņa meklēja palīdzību un atbalstu. Šodien IVETA PARRAVANI, Oskara (9 gadi) un Melodijas (4 gadi) mamma, atzīst, ka šī smagā pieredze mainījusi ne tikai viņas uzskatus un vērtības, bet arī dzīves ceļu. Viņa radīja biedrību […]
Kad piedot sev ir visgrūtāk…
Man patiešām grūti pateikt, kad manā dzīvē pirmo reizi ienāca trauksme un depresija. Cik vien sevi atceros, esmu bijis trauksmains un satraukts bērns, bērnība man asociējas ar smagumu kaut kur kuņģa apvidū un attiecīgi ļoti sliktu apetīti, pastāvīgu baiļu sajūtu kaut kur pakausī. Ar pauzēm savās drošajās vietās – mājās vai pie vecmāmiņas vasaras brīvlaikā. […]