Kā runāt ar partneri, kura pirms vai pēc bērna piedzimšanas cieš no depresijas? Diāna Zande mg.psych., mg.arts., Kognitīvi – biheiviorālā psihoterapeite
Ja jūsu partnere cieš no depresijas, ļoti svarīgi, lai pēc iespējas drīz viņa saņemtu profesionālu izvērtējumu un vispiemērotāko palīdzību. Tomēr pirmais atbalsts un palīgi parasti ir tuvinieki – partneris, vecāki, draugi. Visticamāk, ka jūs esat apjucis un īsti nezināt, ko un kā darīt. Svarīgi ir būt blakus partnerei, runāt ar viņu un iedrošināt meklēt profesionālu palīdzību.
Izpētiet informāciju. Pirms uzsākt sarunu, izpētiet pieejamo informāciju par depresiju – tās simptomiem, izpausmēm, palīdzības veidiem. Tas jums palīdzēs labāk izprast šo traucējumu un palīdzēt partnerei.
Pieņemiet notikušo. Depresija ir nopietns traucējums, ko jūsu partnere neizvēlējās, negribēja un negaidīja. Tā nav slinkums vai izlaidība. Depresiju nav iespējams pārvarēt ar gribasspēku. Jūs nevarat “salabot” savu partneri vai “aizdzīt prom” depresiju. Lai partnere pārvarētu depresiju, vajadzīgs laiks.
Rūpējieties par sevi. Ja partnere ir nomākta vai izjūt depresiju (vai kādu citu nopietnu emocionālu traucējumu), arī jūs varat justies nomākts, iztukšots, vīlies, apjucis, bezpalīdzīgs, nobijies un dusmīgs. Šīs sajūtas ir normālas šajā situācijā. Jūs nebijāt gatavojies partneres depresijai. Jaunajā situācijā jūs varat ātrāk izsīkt. Rūpējieties par sevi gan fiziski, gan emocionāli.
Neuztveriet partneres uzvedību personiski. Depresija maina veidu, kā cilvēks uztver pasauli, domā, rīkojas, jūt. Jūsu partnere var šķist svešāda, uzvesties sev neraksturīgā veidā. Viņa var gan bieži raudāt, gan pēkšņi ne no šā ne no tā aizsvilties dusmās. Viņa var gulēt gultā, raugoties vienā punktā vai nemierīgi mētāties pa māju, bezjēdzīgā un nebeidzamā rosībā. Viņa var pārmērīgi nodoties mazuļa aprūpei vai, gluži otrādi – nespēt par viņu parūpēties. Viņa to nedara tīšām! Uztveriet partneres uzvedību kā “depresijas diktētu”.
Iedrošiniet partneri runāt par viņas izjūtām. Daudziem cilvēkiem ir grūti runāt ar cilvēku, kuram ir kāds nopietns emocionāls vai psihisks traucējums. Jums var būt sajūta, ka nezināt, ko teikt, vai teikt un kad teikt. Jūs varat baidīties, ka jūsu vārdi var situāciju padarīt vēl ļaunāku. Tomēr cilvēkam, kurš cieš no depresijas, ir ļoti svarīgi zināt, ka kāds viņu grib uzklausīt. Pasakiet partnerei, ka esat gatavs runāt ar viņu, uzklausīt un atbalstīt. Pajautājiet viņai, kā viņa jūtas, un vienkārši klausieties, neizsakot padomus un risinājumus. Vienkārši – klausieties. nevērtējot ne viņu, ne notikušo.
Nevērtējiet, nekritizējiet, nepamāciet, nevainojiet! Visticamāk, dažādas kritizējošas, vainojošas domas jau maļas pa viņas galvu, un jūsu kritika situāciju tikai pasliktinās. Paraugieties uz depresiju kā problēmu, kam ir iespējams risinājums, tikai tas nenotiks tūlīt un tagad. Pārrunājiet to, ka depresija ir nopietns traucējums ar smagām sekām un, ka meklējot palīdzību, iespējams rast risinājumu. Cilvēkam, kurš cieš no depresijas, ir vieglāk, ja viņa stāvokli nenosoda, bet grib palīdzēt.
Esiet saudzīgi, bet neatlaidīgi. Cilvēki, kuri cieš no depresijas, parasti izolējas no citiem un izvairās runāt par savām sajūtām. Dažādos veidos dariet zināmu, ka jums rūp jūsu partneres stāvoklis, domas, jūtas. Dažreiz jums var šķist, ka jau nez kuru reizi jūsu partnere runā vienu un to pašu, tomēr vēl un vēlreiz uzklausiet viņu. Ja partnere atsakās runāt, tas nenozīmē, ka viņa negrib runāt. Iespējams, viņai vajadzīgs vairāk laika, lai sāktu sarunu. Tāpēc esiet gatavs gaidīt atbildi ilgāku laiku.
Izrādiet savas rūpes un iedrošiniet partneri. Sarunājoties par partneres izjūtām, pasakiet, ka jūs par viņu raizējaties, ka jums viņa rūp un ir svarīga, un jūs gribat palīdzēt. Varat pajautāt, kādā veidā tieši varat viņu vislabāk atbalstīt tieši šajā brīdī? Iedrošiniet viņu meklēt profesionālu atbalstu, pajautājot, vai viņa ir iedomājusies par šādu palīdzību?
Iedrošiniet partneri meklēt palīdzību. Nereti cilvēks, kurš cieš no depresijas, pretojas domai par profesionālu palīdzību. Depresijai raksturīgs enerģijas un spēka trūkums, ir grūti saņemties un nereti doma, ka kādam “svešam” jāatklāj savas smagās izjūtas. Tā kā depresija ietekmē domāšanu, tad sieviete var domāt, ka viņas situācija ir bezcerīga un palīdzība nav iespējama. Nereti sievietes (un arī viņu partneri) baidās no stigmas, kas raksturīgi psihiskiem traucējumiem un cenšas paši tikt galā ar situāciju, kas visu tikai sarežģa. Ir svarīgi iedrošināt savu partneri meklēt profesionālu palīdzību, jo laicīgi to saņemot, vieglu un vidēji smagu depresiju var pārvarēt ar psihoterapiju, bet smagu depresiju var ārstēt ar medikamentiem (to dara ārsts – psihiatrs vai ārsts – psihoterapeits). Ja partnere atsakās par savu pašsajūtu runāt ar ārstu, var gadīties, ka viņa ir gatava vispirms to pārrunāt ar vecmāti. Varat pārrunāt, ka depresija nav tas pats, kas iesnas, kas pats no sevis pāriet. Ja cilvēkam ir plaušu karsonis, ir dabiski, ka viņš meklē ārstu. Tieši tāpat tas ir ar depresiju – tas ir traucējums (saslimšana), kam nepieciešama profesionāla palīdzība. Jo ātrāk meklēsiet palīdzību, jo vienkāršāk būs pārvarēt depresiju (vieglai depresijai var palīdzēt psihologs vai psihoterapeits; vidēji smagai – psihoterapeits un arī medikamenti, ko izraksta ārsts, bet smagas depresijas gadījumā nepieciešama medikamentoza ārstēšana, ko vēlāk papildina psihoterapija).
Ieklausieties nopietni. Ja jūsu partnere ierunājas par pašnāvību (runā, ka nav jēgas dzīvot, ka bez viņas visiem viss būtu vieglāk, utt). Tas ir mīts, ka cilvēki, kuri runā par pašnāvību, to neveic. Patiesībā gandrīz vienmēr cilvēks, kurš veic pašnāvību, iepriekš par to kādam ir teicis.
Palīdziet partnerei atjaunot cerību un ticību. Stāstiet savai partnerei, cik viņa jums ir svarīga un, ka viņu mīlat. Paudiet savu ticību tam, ka pēc kāda laika šis grūtais laiks būs pagājis. Parādiet viņai, ka esat gatavs atbalstīt viņu un, ka nevainojat viņu un neuzskatāt viņu par traku. Stāstiet, ka esat kopā ar viņu un zināt, ka jūs kopā spēsiet tikt galā ar depresiju tāpat, kā līdz šim esat pārvarējuši citas dzīves grūtības. Skaidri dariet zināmu, ka no partneres negaidāt, lai viņa veiktu mājas pienākumus, ka saprotat, ka viņa nav slinka, bet depresijas dēļ nespēj darīt to, ar ko iepriekš vienkārši tika galā. Iedrošiniet partneri darīt lietas, kuras viņai patīk (patika) vai sagādā prieku (sagādāja prieku). Nespiediet viņu iesaistīties pārāk daudz aktivitātēs, bet rosiniet viņu doties pastaigā, nedaudz pavingrot, veikt relaksācijas vingrinājumus.
Rosiniet partneri dalīties ar savām izjūtām ar citiem cilvēkiem. Lai gan sākumā var šķist, ka depresija ir “ģimenes iekšējā problēma”, ir ļoti svarīgi par šo pieredzi runāt ar citiem – radiem, tuvākajiem draugiem. Tā ir iespēja saņemt papildus atbalstu un izpratni no sev svarīgiem cilvēkiem. Nevēlēšanās runāt par depresiju parasti rada papildus problēmas – jums ir jāslēpj notikušais, kas sekmē ģimenes izolāciju.
Photo by Almos Bechtold on Unsplash