Raksti

Kas ir paškaitējums?

Paškaitējums ir tīša darbība, lai nodarītu kaitējumu savam ķermenim. Šīs darbības tiek veiktas ar mērķi mazināt emocionālo spriedzi, jo ar fiziskām sāpēm tikt galā ir šķietami vieglāk kā ar emocionālām.

Biežākie paškaitējuma veidi ir:

  • Pārdozēt medikamentus
  • Graizīt sevi
  • Dedzināt sevi
  • Sist galvu pret sienu vai kādu citu objektu, triekties ar ķermeni sienās vai citos objektos
  • Sist sevi
  • Durstīt sevi
  • Norīt dažādas lietas
  • Kniebt sev
  • Raut matus vai ķermeņa apmatojumu

Tomēr šis saraksts nav pilnīgs. Ir vēl daudz veidu kā cilvēki sev nodara sāpes.

Paškaitējuma iemesli

Paškaitējuma shēmu var aprakstīt šis zīmējums

Mīti un patiesība par paškaitējumu

Paškaitējums ir reta parādība
MĪTS: Dažādi statistikas dati parāda, ka dažādos savas dzīves laika posmos paškaitējumi ir veikuši pat 15-20% sabiedrības.

Ar to nodarbojas tikai pusaugu meitenes
Mīts: Lai arī tiešām ar paškaitējums ir vairāk izplatīts jauniešu vidū, tas tomēr ir plaši izplatīts arī zēnu, pieaugušu sieviešu un pieaugušu vīriešu vidū. Liela problēma ir, ka pieaugušajiem ir grūtāk saņemt palīdzību, jo sabiedrisko organizāciju, kas palīdz šādiem cilvēkiem mērķauditorija bieži ir tieši pusaudži.

Paškaitējums ir neizdevusies pašnāvība
Mīts: Nebūt nē. Paškaitējumu veicošie bieži seko līdzi tam, lai gūstamās traumas nebūtu pārāk smagas.

Paškaitējums ir uzmanības pievēršana
Lielākoties mīts: Lielākā daļa cilvēku jūt kaunu un vainas apziņu par nodarīto. Bieži paiet gadi, līdz cilvēki saņemas drosmi atklāt savas rētas un meklēt palīdzību.
Šo mītu lielā ziņā uzkurina cilvēki, kas ar savu rētu attēliem dalās sociālajos tīklos.

Paškaitējums ir manipulēšana
Mīts: Lai arī paškaitējumam, ja tas tiek veikts demonstratīvi, piemīt manipulatīvs raksturs, tomēr daudz biežāk tas notiek kā pēdējais izmisuma solis, lai atgūtu kontroli.

Ko man darīt

Svarīgi ir izprast cēloņus paškaitējumam, atpazīt nemieru, kas rada vēlmi pēc paškaitējuma un to kontrolēt.
Daži cilvēki to var apgūt paši, dažiem ir nepieciešams atbalsts no līdzcilvēkiem un speciālista. Svarīgi ir beigt baidīties no tā, ko citi padomās un sākt meklēt risinājumu.

Neciet vienatnē!

Photo by Reza Hasannia on Unsplash

Facebook
Twitter

Citi raksti

Mākslas terapija

Mākslas terapija Mākslas terapija. Depresija. Divi, arvien biežāk dzirdēti un lietoti termini. Vai tie satiekas? Un kas notiek, ja satiekas? Mēģināsim noskaidrot. Pēc Wikipēdijas sacītā – depresija  ir garīga slimība, kam raksturīgs hroniski nomākts garastāvoklis, zems

Lasīt vairāk
29. marta, 2021

Pie sevis un no sevis

Vai Tev arī tā ir, ka vienu dienu jūties liela, stipra un visu vari, bet citu dienu nekas nesanāk un pat domāt bail par lietām, kuras vakar vēl likās nieks?

Lasīt vairāk
23. februāra, 2021

Bērnu mentālās veselības nedēļa “Runā ar mani” 2023

No 6. līdz 12. martam norisināsies jau trešā Bērnu mentālās veselības nedēļa “Runā ar mani”, kuras mērķis ir izglītot vecākus un atbalsta personas par bērnu mentālo veselību, kā arī informēt

Lasīt vairāk
6. marta, 2023

Kā Tev patiešām klājas? Nezinu.. Grūti pateikt.. Varētu būt labāk.. Tā ne pārāk..

Ja vēlies aprunāties

Diennakts krīzes tālrunis 116123

Mūsu darbs nav iespējams bez atbalsta.

Par ziedoto mēs turpinam strādāt, radīt jaunu saturu, organizēt dažādus pasākumus, un apmaksāt terapiju tiem, kam tas nepieciešams visvairāk.