Raksti

Kas ir paškaitējums?

Paškaitējums ir tīša darbība, lai nodarītu kaitējumu savam ķermenim. Šīs darbības tiek veiktas ar mērķi mazināt emocionālo spriedzi, jo ar fiziskām sāpēm tikt galā ir šķietami vieglāk kā ar emocionālām.

Biežākie paškaitējuma veidi ir:

  • Pārdozēt medikamentus
  • Graizīt sevi
  • Dedzināt sevi
  • Sist galvu pret sienu vai kādu citu objektu, triekties ar ķermeni sienās vai citos objektos
  • Sist sevi
  • Durstīt sevi
  • Norīt dažādas lietas
  • Kniebt sev
  • Raut matus vai ķermeņa apmatojumu

Tomēr šis saraksts nav pilnīgs. Ir vēl daudz veidu kā cilvēki sev nodara sāpes.

Paškaitējuma iemesli

Paškaitējuma shēmu var aprakstīt šis zīmējums

Mīti un patiesība par paškaitējumu

Paškaitējums ir reta parādība
MĪTS: Dažādi statistikas dati parāda, ka dažādos savas dzīves laika posmos paškaitējumi ir veikuši pat 15-20% sabiedrības.

Ar to nodarbojas tikai pusaugu meitenes
Mīts: Lai arī tiešām ar paškaitējums ir vairāk izplatīts jauniešu vidū, tas tomēr ir plaši izplatīts arī zēnu, pieaugušu sieviešu un pieaugušu vīriešu vidū. Liela problēma ir, ka pieaugušajiem ir grūtāk saņemt palīdzību, jo sabiedrisko organizāciju, kas palīdz šādiem cilvēkiem mērķauditorija bieži ir tieši pusaudži.

Paškaitējums ir neizdevusies pašnāvība
Mīts: Nebūt nē. Paškaitējumu veicošie bieži seko līdzi tam, lai gūstamās traumas nebūtu pārāk smagas.

Paškaitējums ir uzmanības pievēršana
Lielākoties mīts: Lielākā daļa cilvēku jūt kaunu un vainas apziņu par nodarīto. Bieži paiet gadi, līdz cilvēki saņemas drosmi atklāt savas rētas un meklēt palīdzību.
Šo mītu lielā ziņā uzkurina cilvēki, kas ar savu rētu attēliem dalās sociālajos tīklos.

Paškaitējums ir manipulēšana
Mīts: Lai arī paškaitējumam, ja tas tiek veikts demonstratīvi, piemīt manipulatīvs raksturs, tomēr daudz biežāk tas notiek kā pēdējais izmisuma solis, lai atgūtu kontroli.

Ko man darīt

Svarīgi ir izprast cēloņus paškaitējumam, atpazīt nemieru, kas rada vēlmi pēc paškaitējuma un to kontrolēt.
Daži cilvēki to var apgūt paši, dažiem ir nepieciešams atbalsts no līdzcilvēkiem un speciālista. Svarīgi ir beigt baidīties no tā, ko citi padomās un sākt meklēt risinājumu.

Neciet vienatnē!

Photo by Reza Hasannia on Unsplash

Facebook
Twitter

Citi raksti

Pēcdzemdību krīze vīrietim

Lai arī ir pierasts runāt, ka sievietes piedzīvo pēcdzemdību krīzi, to piedzīvo arī vīrieši. Lai arī problēma ir nopietna, vīrieši nemēdz iet pie psihologa un par to runāt, tāpēc labāk

Lasīt vairāk
29. marta, 2021

Sarunas ar tumsu

Teksts: Laura Vinogradova Ilustrācijas: Vitālijs Vinogradovs Maija Viņai ir stipras un muskuļu pilnas kājas. Vasaras raibumi uz muguras. Viņai patīk locīt papīra dzērves. Salikt tās uz grīdas sev apkārt un

Lasīt vairāk
3. marta, 2021

Pēcdzemdību depresija

Diāna Zande (dr.psych.), SIA „Diānas Zandes psihologu prakse” +371 29266007 Depresija (lat. Depressio – nospiestība, nomāktība) ir ilgstošs psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīgs nomākts garastāvoklis, grūtības koncentrēties un iesaistīties ikdienas aktivitātēs

Lasīt vairāk
31. marta, 2021

Kā Tev patiešām klājas? Nezinu.. Grūti pateikt.. Varētu būt labāk.. Tā ne pārāk..

Ja vēlies aprunāties

Diennakts krīzes tālrunis 116123

Mūsu darbs nav iespējams bez atbalsta.

Par ziedoto mēs turpinam strādāt, radīt jaunu saturu, organizēt dažādus pasākumus, un apmaksāt terapiju tiem, kam tas nepieciešams visvairāk.