Raksti

Paaugstināta emocionālā slodze, nestabili vērtību kritēriji, mainīgi spēles noteikumi darbā un cilvēku attiecībās, sabiedrības noslāņošanās, masveidīga ilgstoša pārslodze darbā, cenšoties sasniegt vēlamo materiālās labklājības līmeni, — tas viss rada priekšnoteikumus izdegšanas sindromam, ļoti nopietnai veselības problēmai.

Izdegšanas sindroms liecina, ka pienācis pēdējais brīdis, kad vēl kaut ko var mainīt.

Trauksmes posms

Tas iestājas brīdī, kad kaut kas izsit cilvēku no ierastā ritma un viņš gatavojas vai nu cīņai, vai bēgšanai — notiek mobilizācija. Fizioloģiski tam raksturīga pastiprināta siekalu izdalīšanās, muskuļu tonusa pazemināšanās, virsnieru dziedzeru palielināšanās, ķermeņa masas samazināšanās. Ja šāds stāvoklis ieilgst, tas apdraud veselību.

Rezistences posms

To sauc arī par adaptācijas stadiju, kas iestājas jebkura kaitīga faktora ilgstošas iedarbības dēļ. Organisms vai nu tiek, vai netiek galā ar stresa faktoru. To nosaka gan faktora stiprums, gan konkrētā cilvēka spēja sadzīvot ar stresu. Neizturīgāki pret stresu ir mazi bērni un gados vecāki ļaudis, tāpat arī cilvēki ar vāju veselību, arī tie, kuri sirgst ar hroniskām kaitēm. Liela loma ir temperamentam, iedzimtībai, līdzšinējai dzīves pieredzei. Jo stresaināka bijusi cilvēka dzīve, jo mazāka ir iespēja tikt galā ar kārtējo stresu.

Ļoti svarīga ir arī sociālā vide: ja cilvēks saņem emocionālu atbalstu ģimenē vai arī ir sociāli labi nodrošināts un jūtas aizsargāts, tad vieglāk tiek galā ar savām problēmām. Viens cilvēks varbūt var stresa apstākļos nostrādāt mēnesi, otrs — desmit gadu; daži nespēj strādāt naktīs, citi nav piemēroti darbam ar cilvēkiem utt. Mums pašiem jāsaprot, kas katram ir pieņemams un kas ir par grūtu. Būtu vislabāk, ja ikviens par to padomātu, izvēloties profesiju.

Rezistences posmā cilvēks spēj paveikt pat 2–3 reizes vairāk darba nekā pirms tam, turklāt pašam liekas, ka viss ir kārtībā. To diemžēl mēdz izmantot darba devēji, pamazām palielinot darbinieku slodzi.

Izsīkuma posms

Tas iestājas ilgstošas stresa faktoru iedarbības dēļ, un tad tiešām ir klāt izdegšanas sindroms — sarežģīts psihofizioloģisks stāvoklis, kurš sevī ietver gan emocionālo, gan domāšanas, gan fizisko izsīkumu. Šīs stadijas simptomi atgādina trauksmes reakciju, taču jau iegūst patoloģijas iezīmes.

Smagais darbs ar cilvēkiem

Izdegšanas sindromam visvairāk pakļauti tie, kuru darbs prasa nepārtrauktu komunicēšanos ar citiem cilvēkiem: skolotāji, menedžeri, mediķi, uzziņu dienestu darbinieki u. c. Viņiem darba kontaktos jāapslāpē savas emocijas, arī negatīvās, un jācenšas veidot sarunu korekti, kaut gan pārējie reizēm izgāž uz viņiem savu neapmierinātību un visas pretenzijas. Maksa par to var būt nežēlīgi liela, tāpēc ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai pazeminātu stresa pakāpi, un arī stresa menedžmenta apguve, lai šie cilvēki prastu mazināt stresu paši.

Galvenās sūdzības izdegšanas sindroma stadijā

  • Emocionālajā sfērā: apātija, nevēlēšanās neko darīt, interešu trūkums, skumjas, nomāktība; nemiers, uzbudinājuma sajūta un bažas, īgnums. Lai cik dīvaini tas būtu, šādam cilvēkam raksturīgas pārmērīgas rūpes par citiem, tajā pašā laikā savu jūtu noliegšana un absolūta savu vajadzību ignorēšana.
  • Ar uzvedību saistītās sūdzības: parādās saskarsmes grūtības, raudulīgums vai kašķīgums, cilvēks nepamatoti saskata aizvainojošus momentus citu izteikumos. Nespēja atpūsties, atslābināties, mokoša spriedzes sajūta, spontānas dusmu lēkmes, rīcības lietderīguma samazināšanās.
  • Ar domāšanu saistītās sūdzības: kļūst grūtāk koncentrēties, samazinās lēmumu pieņemšanas spēja pat nebūtiskos jautājumos. Zūd loģisku spriedumu veidošanas spēja. Tā ir izdegšana, bet var būt, ka jau pievienojas nopietnāki garīgi traucējumi.
  • Fiziskajā veselībā: nogurums, slikts miegs, visai bieži dažādas sāpes — sāp galva, vēders, sprands; paaugstināts, pazemināts vai svārstīgs asinsspiediens; gremošanas traucējumi un hronisku slimību paasinājums vai akūtu situāciju attīstība, piemēram, hipertoniskā krīze. Astēnija — viegla nogurdināmība ar emocionālu nestabilitāti.

Photo by Luis Villasmil on Unsplash

Facebook
Twitter

Citi raksti

Laimīga mamma – laimīgs mazulis.

Vai man bija pēcdzemdību depresija? Domāju, ka nē. Nomāktība – jā, noteikti. Un tagad, atskatoties atpakaļ uz to laiku, es saprotu, ka tā bija daudz dziļāka problēma, nekā varbūt to tobrīd uztvēru.

Lasīt vairāk
22. februāris, 2021

Vecākiem depresija – bērnam – agresija?

Cilvēki, kuri piedzīvo emocionālos traucējumus – depresiju, trauksmi, panikas lēkmes uc. nereti uzsver, ka nevēlas meklēt profesionālu palīdzību, jo “pašiem jātiek galā”. Diemžēl, visai bieži šos vārdus dzird no depresijas

Lasīt vairāk
31. marts, 2021

Pēcdzemdību depresija un Gešaltterapija

Pēcdzemdību depresija nav mīts… tā ir reāla parādība, kas var skart jebkuru sievieti. Pēcdzemdību depresijas posmi ir dažādi sākot ar to, ka tās var būt dažas dienas vai nedēļas, līdz

Lasīt vairāk
23. februāris, 2021

Kā Tev patiešām klājas? Nezinu.. Grūti pateikt.. Varētu būt labāk.. Tā ne pārāk..

Ja vēlies aprunāties

Diennakts krīzes tālrunis 116123

Mūsu darbs nav iespējams bez atbalsta.

Par ziedoto mēs turpinam strādāt, radīt jaunu saturu, organizēt dažādus pasākumus, un apmaksāt terapiju tiem, kam tas nepieciešams visvairāk.