Kad tētis un jaundzimušais bērniņš ir divi vien

Psiholoģe, psihoterapeite Diāna Zande, mg. arts., mg. psych.

Gatavojoties mazuļa dzimšanai, topošie vecāki parasti gatavojas tam, ka kādu laiku sievietes dzīve krasi mainīsies, jo viņa sevi pilnībā veltīs mazuļa aprūpei. Tētis dzemdību sagatavošanas kursos lielākoties piedalās, lai atbalstītu savu partneri un varētu piedalīties dzemdībās. Pēc dzemdībām lielākā daļa vīriešu joprojām lielāko daļu enerģijas iegulda darbā, nevis bērna audzināšanā, kas gandrīz pilnīgi gulstas uz jaunās mātes pleciem. Tiek uzsvērts, ka mamma mazulim ir neaizstājama, tomēr dažreiz dzīve rada situācijas, kurās mamma IR jāaizstāj. Tās ir smagas slimības, tostarp dziļa pēcdzemdību depresija vai tās smagākā forma – psihoze, vai sievietes nāve. Ko darīt tētim? Kā risināt negaidīto un smago situāciju, kurai viņš nav gatavojies? Kā rūpēties par mazuli, partneri, un vēl tikt galā ar prasībām darbā? Kā izturēt? Kur meklēt atbalstu un palīdzību? Šie un vēl neskaitāmi jautājumi ikdienā jārisina tēviem, kuri uz īsāku vai garāku laiku vieni paši rūpējas par savu jaundzimušo bērnu.

Iedrošinājumam:

Tētim nav krūts ar pienu. Un parasti nav arī gadu apmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums, kura laikā nemitīgi rūpēties par mazuli (ja vien viņš ģimenē nav tas, kurš izvēlas būt kopā ar mazuli viņa pirmajā dzīves gadā, kamēr mamma atgriežas darbā, studijās, utt.) Jā, un vēl tētim nav modeļa – citu vīrieši pieredzes – kā tas ir – būt tētim uz “pilnu mammas slodzi”. Viss pārējais jaundzimuša mazuļa tētim ir tieši tāpat kā mammai – mīlestība un lepnums par savu mazuli, nedrošība, biklums, pieredzes un prasmju trūkums, informācijas pārbagātība un nogurums, un spējas apgūt jaunās dzīves (un mazuļa) prasības. Tas – iedvesmai. Tālāk – dažas praktiskas idejas, kā rīkoties jaunajā situācijā.

Risinājumam:

1. Pieņemiet realitāti. Tas, kas ir noticis, nebija plānots un gaidīts. Bet – tas ir noticis un nav maināms (partnere ir stacionārā, partnere ir mājās, bet nespēj rūpēties par mazuli un citas situācijas, kurās jūs esat kļuvis par vienīgo no vecākiem, kas aprūpē mazuli). Šobrīd iespējams rīkoties tā, lai pēc iespējas sekmīgi risinātu radušos situāciju.
2. Rūpes par savu fizisko veselību. Galvenās rūpes par mazuli (un arī par partneri) ir rūpes par sevi. Tas nozīmē, ka ir svarīgi paēst, iespēju robežās izgulēties, lai varētu izturēt jauno slodzi. Miega trūkums ir viena no tipiskākajām problēmām, ar ko sastopas jaunie vecāki. Īpaši, ja vieni paši rūpējas par mazuli. Papildus C un B grupas vitamīni var spēcināt imūnsistēmu (par vitamīnu lietošanu apspriedieties ar ārstu). Paguliet pa dienu, kad mazulis guļ. Vingrojiet – tas palīdz uzlabot garastāvokli. Dodieties ar bērniņu pastaigā.
3. Izbaudiet laiku ar mazuli. Baudiet mazuli, samīļojiet, vērojiet viņu, dziediet dziesmiņas un fotografējiet viņa grimasītes. Jūs šobrīd esat galvenais cilvēks viņa mūžā.
4. Atbalstiet savu partneri. Runājiet par situāciju, kurā šobrīd visi esat. Iedrošiniet viņu tam, ka pēc kāda laika problēmas tiks atrisinātas, un viņa varēs uzņemties mammas rūpes. Pārrunājiet ar speciālistu, kā vislabāk palīdzēt jūsu sievai (ja viņa cieš no smagas depresijas vai psihozes).
5. Ritms un struktūra. Šobrīd dzīve apgriezusies kājām gaisā. Gandrīz nekas no tā, kā iztēlojāties nākotni, nenotiek. Mazulis ir ar savām vajadzībām, kuras jūs vēl nesaprotat. Bet jums tās ir jāapmierina. Atrodiet labu bērnu ārstu, ar ko sadarboties (vienojieties, ka varat viņam zvanīt, kad tas nepieciešams). Pārrunājiet ar viņu, kā vislabāk veidot mazuļa ikdienas ritmu. Bērniņu ēdinot ar maisījumu (kā tas notiek, ja mamma nav pieejama ilgāku laiku, lieto medikamentus, kuri nav savienojami ar zīdīšanu), veidojiet pēc iespējas skaidru barošanas ritmu.
6. Laika plānošana. Šis ir ārkārtīgi grūti pat tad, ja divatā rūpējaties par zīdaini. Vienatnē tas kļūst par burvju triku. Plānojot laiku, domājiet par to, kas ir absolūti nepieciešams, kas ir jāizdara un, kas ir tas, ko būtu vēlams izdarīt. Svarīgi ieplānot arī to, ka plānus ne vienmēr izdosies realizēt.
7. Dariet tikai pašu nepieciešamāko. Kārtība mājās šobrīd ir nebūtiska. Katru dienu dariet tikai pašu svarīgāko – to, kas attiecas uz bērniņu, to, kas attiecas uz jums pašu un partneri.
8. Lūdziet un pieņemiet palīdzību. Visticamāk, ka jums vai jūsu partnerei ir brāļi, māsas, vecāki, krustvecāki, draugi. Šis ir īstais brīdis, lai lūgtu viņu palīdzību. Kāds var atnākt un uzvārīt zupu, iepirkties, izvest mazuli pastaigā, vai parūpēties par jūsu partneres vajadzībām (aprūpēt viņu, aizbraukt pie viņas uz stacionāru, ja viņa ir klīnikā, utt.). Lūdziet ļoti konkrētu palīdzību. Jums nav jātiek ar visu galā! Jums jāspēj noorganizēt dzīve šajā situācijā tā, lai viss ritētu pēc iespējas gludi. Var palīdzēt neliels nedēļas plāns, kurā atzīmējat, kad kurš kādā veidā jums palīdzēs.
9. Darbs. Lai cik daudz pienākumu šobrīd uzgūluši jūsu pleciem, visticamāk, jums joprojām ir jāiet uz darbu. Ja laiks, kurā viens pats rūpēsieties par mazuli, ir neliels (mēnesis līdz divi), iespējams, var izveidot “atbalsta grupu” no uzticamiem radiniekiem. Vislabāk, ja par mazuli rūpējas viens līdz trīs cilvēki, jo viņam  ir svarīga stabilitāte un, lai cilvēki, kas par viņu rūpējas, ir vieni un tie paši.  Varbūt, ka darbā iekrājušās atvaļinājuma dienas? Varbūt, ka kaut dažas dienas nedēļā varat strādāt no mājām? Meklējiet nestandarta risinājumus un par tiem runājiet ar darba devēju. Ja par bērniņu viens pats rūpēsieties ilgāku laiku, tad ļoti iespējams, jums būs jāmeklē aukle.
10. Emocionālais atbalsts. Meklējiet cilvēkus, kas var palīdzēt pārvarēt emocionālās grūtības. Tās var būt PEP mammas (www.pep.lv), kāds pieredzējis tēvs vai sieviete, kura viena pati audzinājusi mazuli, psihologs.
11. Ļaujieties skumjām. Ļaujiet sev skumt par notikušo – raudiet, ja gribas, runājiet ar draugiem, kolēģiem. Ja ir grūti runāt ar pazīstamiem, zvaniet uz krīzes tālruni Skalbes 67222922, uzmeklējiet psihologu.

Photo by Naassom Azevedo on Unsplash