Raksti

Emocijas + Elpošana = Iekšēja brīvība

Brīžos, kad emocijas kāpj augšā un kaklā krājas kamols, daudziem no mums ir tendence to norīt un pasarg dievs, galvenais nerādīt savas asaras. Vai mēs šādā veidā emocijas vienkārši izdzēšam vai tomēr kaut kur dziļi norokam iekšā sevī? Un ko šāda emociju “aprakšana” jeb norīšana mums nodara?

Paturot tās iekšā sevī, emocijas nekur nepazūd, tās krājas un krājas, un pat nodara mums kaitējumu. Psihosomatika, mācība par psihisko un ķermenisko procesu saistību organismā, skaidri norāda – emociju „norīšana” nodara kaitējumu arī cilvēka ķermenim. Latviešiem emociju apspiešana ir diezgan raksturīga, un tā spilgti parādās jau tautasdziesmās, kurās bieži pieminēta „asariņu slaucīšana” par pārestībām no kungu puses.

Ar šādu vēstījumu manuprāt „vidējais” latvietis dzīvo joprojām. To spilgti redzu semināros un atbalsta grupās, kur viena no raksturīgākajām grūtībām ir sieviešu, sevišķi pusmūža sieviešu, spēcīgais aizliegums paust emocijas. Tas nereti ir visas dzimtas mantojums, kas turpina dzīvot joprojām dažādu ģimenē folklorizētu aizliegumu un vēstījumu formā: „puikas neraud”, „izbeidz puņķoties!”, „ar asarām neko nepanāksi!”, „lai es nedzirdētu ne skaņu no tevis!”, utt. Tā cilvēks jau kopš mazotnes iemācās, ka emociju izlāde ir kas slikts – neglīts, nepieklājīgs, lieks.


Neizlādētās emocijas noved pie veselības problēmām

Tomēr emociju norīšana un asaru apturēšana, kā mums kopš bērnības mācīts, nav pareiza. Emocijas ir dzīvas, tās nekur nepazūd, vien turpina krāties mūsu ķermenī viena pār otru kā derīgo izrakteņu slāņi. Tāpēc vārdi „pāries!”, „aizmirsīšu!” vai „man vienalga” darbojas kā stampiņa, kas neizlādētās emocijas iedzen arvien dziļāk un dziļāk mūsu ķermenī, radot dažādus simptomus – asaru kamolu kaklā, galvassāpes, spiedienu krūtīs, apgrūtinātu elpošanu, trauksmes sajūtu, sirdsdarbības traucējumus, asinsspiediena izmaiņas, miega traucējumus, pat kuņģa čūlas un onkoloģiskas saslimšanas.

Turklāt, ja emociju izlāde nenotiek, uzkrātās emocijas ceļu ārpus ķermeņa atrod pašas – caur jau pieminēto somatiku vai situācijās, kurās mums emociju izlāde it kā šķiet attaisnojama. Tas spilgti redzams ģimenēs, darba vietās, sabiedrībā. Sievietes izlādē uzkrātās emocijas uz bērniem vai vīrieti, priekšnieki uz padotajiem, pircēji uz pārdevējiem vai otrādi. Rodas ķēdes reakcija, kurā katrs nākamais posma dalībnieks gan uzņem svešas emocijas, gan izlādē tās tālāk uz nākamo „upuri”.

Pirmā palīdzība emocionālos brīžos- dziļā elpošana

Ko darīt, lai emocijas nekrātos un neradītu mums problēmas nākotnē? Vispirms – mums jāatpazīst, jāsaprot un jāatzīst, kas ir tās emocijas, ko mēs jūtam. Gan individuālajās konsultācijās, gan grupu darbā vienmēr aicinu būt godīgiem pret sevi un citiem, vispirms uzdodot sev jautājumu „ko es jūtu?”. Ja tās ir dusmas, bailes, aizvainojums, bezpalīdzības sajūta, vilšanās vai kas cits, domājot un rūpējoties par savu psihisko un fizisko veselību ir svarīgi šīs emocijas apzināties, nosaukt vārdā un izlādēt.

Kā īpašu „pretsāpju tableti” pirmās palīdzības aptieciņā emocionālos brīžos varu nosaukt dziļo elpošanu vai t.s. „pūšanu” (ieelpa un spēcīga gaisa izpūšana). Tiklīdz cilvēks jūt uzjundītu emociju vilni – apzināta elpošana, gaisa dziļa izpūšana palīdz šīs emocijas izvadīt laukā.

Vienmēr saviem klientiem atgādinu – emocijas tiek izlādētas trīs veidos – ar skaņu, ar vārdu un ar rīcību! Elpošana šajā gadījumā darbojas kā pirmais no nosauktajiem. Tāpēc šeit brīnišķīgā veidā atkal mijiedarbojas ķermenis ar psihi!

Emocijas + apzināta ķermeniska rīcība (elpošana) = izlāde, atbrīvošanās

Lai cik vienkārši un neticami tas izklausītos, prakse rāda, ka šī formula strādā lieliski. Vispirms jau gadījumos, kad emocijas pārtop kaklā apspiestu asaru kamolā. Tomēr tik pat lieliski apzināta dziļa elpošana kā spriedzes noņēmējs darbojas arī, piemēram, lielu dusmu gadījumos. Domāju, ka katrs no mums pazīst sajūtu, kad no dusmām „aizcērtas elpa”, „deniņos pulsē”, „galva sprāgst pušu”, „sirds lēkā kā negudra”.

Dziļi ieelpo un divreiz garāk izelpo. Skābeklis kā mazi burbulīši šampanieša glāzē paveiks brīnumu! Jā, varbūt cītīgi rītās asaras spēji lauzīsies laukā, bet tad raudiet! Ja esat apstākļos, kur to nevarat atļauties, aizveriet acis, vizualizējiet kādu jums patīkamu vietu un elpojiet, elpojiet, elpojiet… Tāpēc atbilde ir – emocijas nenorimst, tās tiek izlādētas skaņas veidā.

Kāda mana atbalsta grupas kliente ikmēneša tikšanās laikā atzinās, ka tieši šī elpošanas tehnika viņai ļāvusi bez asaru plūdiem izrunāties ar mīļoto vīrieti par viņai un viņu abu attiecībām nozīmīgu tēmu. „Viņš man vienmēr pārmet, ka es pie katras sarunas raudu, kas viņam liek justies vainīgam. Bet šoreiz es apzināti dziļi elpoju, izlādējot savas bailes un satraukumu, spējot pateikt vēl vienu teikumu, tad vēl un vēl…” Kas nav mazsvarīgi – ļaujot sev izlādēt emocijas neapspiestu raudu vai šādas dziļas elpošanas veidā, iztrūks arī sāpīgas situācijas ierasti pavadošās galvassāpes. Pārbaudīts!

Emocijas, protams, iespējams izlādēt arī citos veidos, tomēr tieši emociju atzīšana („Ko es jūtu?”) un to izlāde raudu vai dziļas elpošanas formā ir visveselīgākā gan attiecībā pret savu ķermeni, gan attiecībās ar apkārtējiem.

Elīna Brila/ Pārvērtējošais konsultants

elina@labodomupietura.lv / T. 29467274

Foto: Richárd Ecsedi no Unsplash

Facebook
Twitter

Citi raksti

Par problēmu – perinatālā depresija

Diāna Zande (dr.psych.), SIA „Diānas Zandes psihologu prakse” +371 29266007 Vai tikai laime? Laiks, kuru tradicionāli uzskata par vienu no laimīgākajiem un piepildītākajiem ģimenes dzīvē – mazuļa gaidīšana, piedzimšana un zīdaiņa vecums

Lasīt vairāk
31. marts, 2021

Norisināsies jau ceturtā Bērnu mentālās veselības nedēļa “Runā ar mani”

No 4. līdz 10. martam norisināsies jau ceturtā Bērnu mentālās veselības nedēļa“Runā ar mani”, kuras mērķis ir izglītot vecākus un atbalsta personas parbērnu mentālo veselību, kā arī informēt par resursiem,

Lasīt vairāk
26. februāris, 2024

Pēcdzemdību krīze vīrietim

Lai arī ir pierasts runāt, ka sievietes piedzīvo pēcdzemdību krīzi, to piedzīvo arī vīrieši. Lai arī problēma ir nopietna, vīrieši nemēdz iet pie psihologa un par to runāt, tāpēc labāk

Lasīt vairāk
29. marts, 2021

Kā Tev patiešām klājas? Nezinu.. Grūti pateikt.. Varētu būt labāk.. Tā ne pārāk..

Ja vēlies aprunāties

Diennakts krīzes tālrunis 116123

Mūsu darbs nav iespējams bez atbalsta.

Par ziedoto mēs turpinam strādāt, radīt jaunu saturu, organizēt dažādus pasākumus, un apmaksāt terapiju tiem, kam tas nepieciešams visvairāk.