Diāna Zande (dr.psych., mg.art.) psiholoģe, KBT psihoterapeite, SIA „Diānas Zandes psihologu prakse” +371 29266007
Rakstu ir aizliegts pārkopēt un pārpublicēt bez ‘Debesmanna.com’ atļaujas!!!
Perinatālās depresijas veidi – nomāktība, depresija, psihoze – kas tās ir un kā atšķiras viena no otras
Pasaulē visvairāk izmantotajā Garīgo traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatā (The Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, DSM-V APA, 2013) ir sadaļa „Depresija ar sākumu perinatālajā periodā” (grūtniecības laikā vai 6 nedēļas pēc bērna dzimšanas). Tātad, saskaņā ar šo klasifikatoru, pēcdzemdību jeb perinatālā depresija var sākties jau gaidot mazuli vai 6 nedēļu laikā pēc dzemdībām. Lai gan klasifikatorā minēts laika ierobežojums PD sākumam – 6 nedēļu laikā pēc dzemdībām, speciālisti uzsver, ka PD var sākties jebkurā laikā bērna pirmajā dzīves gadā, tātad, pat pusgadu pēc dzemdībām.
Kas no tā ir svarīgi vecākiem? Saprast, ka pasaulē ir atzīts, ka pirms un pēc dzemdībām sieviete (un arī vīrietis) var piedzīvot vērā ņemamus depresijas simptomus vai pat nozīmīgu depresiju. Tātad tā nav izlaidība vai slinkums, bet medicīniski atzīts traucējums, kurš var skart jaunos vecākus šajā dzīves posmā. Otrkārt, svarīgi meklēt palīdzību, ja jūs jūtat šo traucējumu.
Tomēr – vai vienmēr jāmeklē profesionāļu palīdzība un kad to darīt vai nē, palīdzēs saprast PD iedalījums trijās kategorijās – pēcdzemdību nomāktība jeb skumjas, pēcdzemdību depresija un pēcdzemdību psihoze. Depresijai grūtniecības laikā nav šādu iedalījumu.
Pēcdzemdību nomāktība (baby blues)
Pēcdzemdību nomāktība ir raksturīga 30 – 85% sieviešu. Tā parādās trešajā – piektajā dienā pēc dzemdībām un pamazām pāriet apmēram divu nedēļu laikā. Šos traucējumus saista ar hormonu (progesterona, estrogēna un prolaktīna) līmeņa svārstībām. Pēc dzemdībām notiek straujas izmaiņas hormonu līmenī, sāk veidoties piens un organisms pārslēdzas uz režīmu „vairs neesmu stāvoklī”. Grūtsirdība izpaužas kā emocionāla nestabilitāte ar garastāvokļa svārstībām no eiforijas līdz skumjām. To pavada trauksme, raudulīgums, pārmērīgs jūtīgums gan pret pozitīviem notikumiem, gan aizrādījumiem, nervozitāte, nespēks, koncentrēšanās grūtības, var rasties atkarības sajūta, būt miega un apetītes traucējumi. Sieviete var justies laimīga un nelaimīga vienlaikus vai strauji no laimes iekrist neizskaidrojamās skumjās. Grūtsirdību var piedzīvot ikviena sieviete, parasti tā izzūd dažu dienu laikā, bet ir daži simptomi, kurus var novērot ilgākā laika periodā, pat līdz trīs nedēļām pēc dzemdībām.
Pēcdzemdību skumju izplatītākie iemesli ir straujās hormonālās pārmaiņas, emocionālais stress dzemdībās, fizisks diskomforts pēc dzemdībām un uzsākot zīdīšanu, nogurums, krasa miega stundu samazināšanās, vilšanās par dzemdībām, partnera un mediķu atbalstu, savām prasmēm aprūpēt un zīdīt bērnu, uztraukums un nemiers par gaidāmo atbildību bērna audzināšanā.
Pēcdzemdību nomāktība jeb grūtsirdība nav jāārstē! Tā nav saslimšana, bet dabisks process, kurš pats no sevis pāriet, ja sieviete saņem visa veida atbalstu, atpūšas,, sekmīgi sāk apgūt prasmes, kas saistās ar mātes lomu. Latviešiem tradicionāli pēcdzemdību grūtsirdību sauca par raudamajām dienām, Fidži salās ir pazīstams sindroms, ko sauc par „Natadoka nivasucu”, kad jaunā māmiņa sūdzas par galvas vai vēdera sāpēm…. Neievērota un neapzināta pēcdzemdību nomāktība tomēr var attīstīties par depresiju.
Pēcdzemdību depresija
Pēcdzemdību depresijas diagnostiskie kritēriji ir tādi paši kā klasifikācijās minētās klīniskās depresijas pazīmes un tās simptomi un izpausmes ir tādas pašas kā klīniskajai depresijai.
Pēcdzemdību depresiju piedzīvo apmēram 10 – 20 % sieviešu, bet šis rādītājs pieaug pusaudzes vecumā dzemdējušo sieviešu vidū (līdz 26%), sievietēm, kuras grūtniecības laikā pārcietušas depresiju (līdz 75%), sievietēm, kurām pēc iepriekšējām dzemdībām bijusi depresija (līdz 50 %), sievietēm, kurām dzīves pieredzē ir bijušas depresijas epizodes (līdz 25%).
Pēcdzemdību depresija visbiežāk sākas pirmajās nedēļās pēc dzemdībām, bet tā var sākties arī pēc ilgāka laika posma pirmajā gadā pēc dzemdībām. Pēcdzemdību depresijai ir daudz veicinošo faktoru, kuru vidū nav viena noteicošā, drīzāk, tie kombinējas katrā individuālā situācijā. Pēcdzemdību depresija var attīstīties jebkurai sievietei, neatkarīgi no socioekonomiskā statusa vai partneru attiecību kvalitātes.
Ja pēcdzemdību skumjas ir pārejošs stāvoklis, tad pēcdzemdību depresija ir ilgstošs nomākts garastāvoklis, pazeminātas spējas priecāties par lietām, kuras agrāk sagādāja patiku, intereses zudums par dažādiem notikumiem. Sieviete kļūst raudulīga, nespēj „savākties”, cenšas slēpt savas izjūtas un tas situāciju tikai vēl pasliktina. Bieži attīstās negatīvas domas par sevi (esmu slikta mamma) par pasauli (neviens man nevar palīdzēt) un par nākotni (tas nekad nebeigsies). Sieviete bieži jūtas vainīga par savām izjūtām, attīstās kauns un pamazām situācija attīstās uz slikto pusi. Par pēcdzemdību depresijas simptomiem sīkāk turpmākos rakstos.
Svarīgi saprast, ka depresija ir stāvoklis, kurš traucē funkcionēt visdažādākajās dzīves jomās – aprūpēt mazuli, veidot attiecības, uzturēt sociālos kontaktus, tikt galā ar ikdienas pienākumiem un atpūsties. Katram gadās piedzīvot sliktu garastāvokli, taču tas pāriet. Depresija reti pāriet pati no sevis. Kaut gan tā var notikt, tomēr ir svarīgi apzināties šo traucējumu un meklēt atbalstu un palīdzību.
Depresija grūtniecības laikā izpaužas līdzīgi kā pēc dzemdībām, atšķirība ir tikai tā, ka sievietei, kura gaida mazuli, nav jārūpējas par bērnu. Tomēr arī grūtniecēm, kuras cieš no depresijas, nepieciešama kvalitatīva palīdzība, jo auglis caur mātes asinsriti saņem stresa hormonus un tas var ietekmēt mazuļa veselīgu attīstību arī pēc dzemdībām.
Pēcdzemdību depresijai nepieciešama palīdzība! Vispirms – tuvinieku atbalsts, pēc tam – profesionāla palīdzība. PD var būt viegla, vidēja vai smaga. Nereti viegla PD pāriet pati, bet vidēja PD ir problēma, kura pati no sevis nepāries. Šeit nepieciešama speciālista iesaistīšanās. Tas būtu kvalificēts psihologs, psihoterapeits. Smagas depresijas gadījumā sievietei līdztekus psiholoģiskajai palīdzībai jādzer arī medikamenti. Plašāk par palīdzību lasiet turpmākos rakstos.
Pēcdzemdību psihoze
Šī ir reti izplatīta pēcdzemdību komplikācija (apmēram 1 sieviete no 500). Šis ļoti nopietnais veselības traucējums prasa neatliekamu medicīnisku palīdzību! Sieviete, kurai ir pēcdzemdību psihoze, zaudē kontaktu ar realitāti. Viņas uzvedība var citiem šķist dīvaina, neadekvāta. Sieviete var runāt neloģiski, būt it kā uzvilkta un nespēt nomierināties, viņai var būt murgainas idejas par bērnu vai sevi. Diemžēl, sievietei var būt suicidālas domas vai viņa var pat mēģināt nodarīt pāri mazulim vai veikt pašnāvības mēģinājumu. Sievietei parasti ir grūti apzināties savu stāvokli un tādēļ apkārtējiem ir jārīkojas, meklējot mediķu palīdzību. Šis ir ļoti rets traucējums un visbiežāk notiek pirmajās dienās vai nedēļās pēc dzemdībām.
Perinatālās depresijas simptomi: tos var iedalīt trīs grupās – jūtu, domāšanas un uzvedības sfēra.
Jūtu sfēra:
- Pastāvīgs nomākts garastāvoklis, sevišķi slikts tas var būt no rītiem vai vakaros
- Straujas garastāvokļa maiņas, aizkaitināmība, dusmas
- Neatbilstības izjūta, bailes, bezpalīdzība, bezcerība, nepatika pret sevi
- Izsīkums, tukšuma sajūta, raudulība
- Vainas sajūta, kauns, nederīguma izjūta
- Apmulsums, trauksme, panika
- Vēlēšanās bēgt
Domāšana:
- Nespēja skaidri domāt un pieņemt lēmumus
- Koncentrēšanās spēju un atmiņas pavājināšanās (pavājināta kognitīvās sfēras darbība)
- Vājinās uztvere – grūtāk dzirdēt, redzēt, vājinās garšas izjūta
- Domas par iespējamu partnera vai bērna nāvi, slimību vai citu iespējamu nelaimi
- Domas, ka partneris noraidīs, nepieņems sievieti
- Domas, ka varētu nodarīt pāri bērnam
- Pašnāvības domas
Uzvedība:
- Sieviete bieži cenšas slēpt savas izjūtas
- Zūd interese un prieks par ikdienas aktivitātēm un darbošanos
- Zūd seksuālā interese
- Miega traucējumi – bezmiegs, pārmērīga miegainība
- Ēšanas traucējumi – nav apetītes / pārmērīgs ēdelīgums
- Pazemināta enerģija un motivācija
- Izvairīšanās no sociāliem kontaktiem
- Nevērība pret sevi
- Nespēja tikt galā ar ikdienas pienākumiem, ‘automātiska’ darbošanās
- Nespēja rūpēties par bērnu vai gluži pretēji, hiperaprūpe, bērna simptomu pārspīlēšana
Simptomi var būt vairāk vai mazāk izteikti. Pat, ja izjūti tikai vienu simptomu, bet tas ievērojami pazemina Tavu pašsajūtu un dzīves kvalitāti, meklē palīdzību!
Photo by 🇸🇮 Janko Ferlič on Unsplash