Rakstā izmantoti materiāli no Diānas Zandes doktora disertācijas “Depresijas simptomi vecākiem grūtniecības laikā un pēc dzemdībām, sociālais atbalsts un zīdaiņa temperaments”

Depresija pirms un pēc bērna piedzimšanas – vai tāda pastāv?

Vēl pavisam nesen – pagājušā  gadsimta nogalē plaši tika pieņemts uzskats, ka tikai sievietēm mēdz būt depresija pēc dzemdībām, un līdz pat septiņdesmitajiem gadiem bija izplatīts pieņēmums, ka grūtniecība ir aizsargājošs faktors pret depresiju.  Iespējams tieši šie pieņēmumi joprojām ir dzīvi tajā sabiedrības daļā, kura uzskata, ka depresija jaunajām māmiņām ir “ slinkums un izlaidība” nevis nopietns emocionālais traucējums.

Līdz šim veikto pētījumu rezultāti ļauj secināt, ka perinatālajā posmā (grūtniecības laikā un pirmajā gadā pēc bērna piedzimšanas) apmēram 15% sieviešu ir pēcdzemdību depresija (simptomu izteiktība var atšķirties no viegliem līdz smagiem), un kopumā sievietes norāda augstākus depresijas rādītājus nekā vīrieši. Tomēr  arī daudziem vīriešiem šajā laikā ir vērā ņemami depresijas simptomi vai pat klīniska depresija.

Depresijas simptomi vīriešiem – cik izplatīti?

Pirms dažiem gadiem tika veikta liela meta analīze par depresijas simptomiem vīriešiem perinatālajā periodā. Tajā tika analizēti  43 pētījumi ar kopējo respondentu skaitu 28 004 vīrieši,  kas veikti  laikposmā no 1980. līdz 2009. gadam par tēvu depresijas rādītājiem laikā no partneres grūtniecības pirmā trimestra līdz bērna pirmā dzīves gada beigām. Rezultāti rāda, ka 10,4% tēvu perinatālajā periodā uzrāda depresijas simptomus. Šie skaitļi pārsniedz depresijas izplatību vīriešiem vispārējā populācijā 12 mēnešu laikā, kas ir 4,8%.  Meta analīzes rezultāti rāda arī to, ka vīriešiem viszemākais depresijas simptomu līmenis ir pirmajos trijos mēnešos pēc mazuļa piedzimšanas, bet  tai ir tendence kļūt izteiktākai trīs un sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas.

Arī Latvijā 2015. gadā veiktā pētījumā, ko sava doktora darba ietvaros izveidoja Diāna Zande, rezultāti ir ļoti līdzīgi. Pētījuma trijos posmos piedalījās 258 tēvi, un paaugstinātus depresijas simptomus norādīja 11,3 % vīriešu partneres grūtniecības trešajā trimestrī, 9,7 % tēvu trīs mēnešus un 11,2 % tēvu sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas). Tātad topošie un jaunie tēvi ir depresijas attīstības riska grupa, un jāatceras, ka katram vīrietim simptomi var parādīties citā laikā, izpausties individuālā  veidā un spēkā.

Kādi ir depresijas riska faktori?

Parasti depresijas attīstībai nav tikai viens cēlonis, bet gan to kopums. Katra cilvēka individuālais iedzimtais jūtīgums, kombinējoties ar psiholoģiskiem un sociāliem faktoriem var sekmēt vai pavājināt depresijas attīstības risku.

Biežākie ar tēvu depresijas simptomiem saistītie riska  faktori: 

• Partnerei ir perinatālā depresija,
• Attiecību problēmas ar partneri,
• Nepietiekams, neatbilstošs sociālais atbalsts,
• Kritiski dzīves notikumi,
• Augsts neirotisma līmenis.

Vājāk izteikti riska faktori:

• Nepietiekamas zināšanas par grūtniecību un dzemdībām,
• Straujās izmaiņas seksuālajās attiecībās grūtniecības laikā un pēc tam,
• Tēva attiecības ar viņa paša vecākiem,
• Vīrietim iepriekš jau ir bijusi depresijas epizode vai trauksmes traucējumi,
• Pārmērīga spriedze par vecāku lomas uzdevumiem
• Ļoti prasīgs mazulis (daudz raud, ir prasīgs un grūti nomierināms)

Kādi ir depresijas simptomi?

Vēl līdz pavisam nesenam laikam tika uzskatīts, ka depresija ir “sieviešu kaite”, kas vīriešus skar ļoti reti. Pēdējās desmitgadēs pētnieki diskutē par to, ka depresijas rādītāji sievietēm un vīriešiem atšķiras tikai tādēļ, ka tradicionālie depresijas diagnostiskie kritēriji attiecas uz sievietēm raksturīgām problēmu risināšanas stratēģijām, kas nav tipiskas vīriešiem, piemēram, nomāktība, pastāvīga raizēšanās un runāšana par skumjām. Vīrieša lomas tradicionālie uzvedības ierobežojumi neiedrošina vīrieti apzināties un izpaust emocionālas ciešanas. Vīrieši tā vietā tiek mudināti noliegt psihiskas sāpes, emocionāli norobežoties, problēmas uztvert stoiski, nedomāt par tām un “nejust, bet rīkoties”.

Depresijai raksturīgie simptomi:

• Nomākts garastāvoklis un enerģijas trūkums,
• grūtības interesēties par to, kas agrāk sagādāja prieku un patiku,
• grūtības koncentrēties,
• bezjēdzīguma un nevērtības izjūta,
• domas par pašnāvību.

Svarīgi meklēt profesionālu palīdzību, ja kāds no simptomiem vai to kopums ir ilgāk nekā divas nedēļas! 

Depresijas simptomi, kas raksturīgi vīriešiem (arī perinatālajā periodā):

• Aizkaitināmība, dusmas un trauksme,
• Pastāvīgs nogurums, galvas sāpes, muguras sāpes (bez medicīniska iemesla),
• Ēstgribas trūkums vai krass pieaugums,
• Izjūta par pārslodzi, nespēja tikt galā ar ikdienas pienākumiem, pastāvīga spriedze,
• Izmaiņas miegā (grūti iemigt, agra pamošanās bez iemesla),
• Seksuālās tieksmes samazināšanās,
• Tendence veikt riskantas darbības, agresīva braukšana,
• Izolācijas izjūta, norobežošanās no ģimenes, draugiem, izjūta par to, ka esat “lieks” ģimenē,
• Pārstrādāšanās, intensīva sportošana,
• Pastiprināta vielu vai medikamentu lietošana, lai nomierinātos vai “atslēgtos” no rūpēm, nemeklējot palīdzību trauksmes vai depresijas samazināšanai.

Ja jūs jūtat, ka jūsu dzīves kvalitāte pēdējā laikā ir pasliktinājusies, neatkarīgi no simptomu daudzuma, kopuma vai izteiktības, meklējiet profesionālu palīdzību! Laikus meklējot palīdzību, vieglus depresijas simptomus parasti var novērst  bez medikamentozas palīdzības. Jo depresija smagāka, jo grūtāk to novērst.

Ko tēvu depresija ietekmē?

Neskaitāmu pētījumu rezultāti ļauj secināt, ka mātes emocionālais stāvoklis ietekmē bērna labsajūtu īstermiņā un attīstību ilgtermiņā visdažādākajās jomās. Arī tēvu depresijas simptomi saistās ar mazuļa emocionālo un uzvedības attīstību un vēlākām emocionālām un uzvedības problēmām bērniem.

• Depresija tēviem var iespaidot visdažādākās vīrieša dzīves jomas – partneru attiecības, darba spējas un attiecības ar bērnu.
• Tēvu depresijai ir būtiska ietekme uz bērna attīstību, sevišķi tajos gadījumos, kad tēvi nesaņem palīdzību, lai depresiju ārstētu.
• Tēvu depresija pēc dzemdībām saistīta ar bērna (īpaši dēla) sociālo un emocionālo uzvedību trīs gadu vecumā (pat ja mātei nav pēcdzemdību depresijas).
• Tēvi, kuriem ir depresija, mazāk iesaistās prieka pilnās nodarbēs ar savu mazuli – mazāk rotaļājas , retāk lasa priekšā un biežāk iedunkā vai iepliķē savu bērnu.

Tādēļ ir svarīgi jau grūtniecības laikā un pēc dzemdībām pievērst uzmanību visas ģimenes labsajūtai kopumā, nevis tikai atsevišķi mātes un bērna labsajūtai.

Kur meklēt palīdzību?

Lai gan joprojām cilvēki, kuri cieš no emocionālajiem traucējumiem (jebkurā dzīves posmā) nereti nemeklē un nesaņem palīdzību, jo domā, ka “Ar visu galā jātiek pašam, nav ko savas problēmas uzgrūst citiem, jāsaņemas un viss būs labi”,  palīdzības meklēšana norāda par atbildību un iekšēju spēku. Jo ātrāk saņemsiet atbalstu, jo ātrāk jutīsieties labi!

• Dodieties pie sava ģimenes ārsta, psihiatra lai veiktu medicīnisku izpēti (ārsta apmeklējums nenozīmē, ka esat slims vai nenormāls, un ne vienmēr depresiju ārstē ar medikamentiem, bet nepieciešamības gadījumā ir ārkārtīgi svarīgi laikus sākt lietot atbilstošus medikamentus),
• Dodieties pie klīniskā psihologa vai psihoterapeita (depresijas gadījumā ieteicamā psihoterapijas virzieni ir divi – Interpersonālā psihoterapija un Kognitīvi biheiviorālā psihoterapija, vai arī īstermiņa psihodinamiskā psihoterapija).
• Meklējiet cilvēkus, ar kuriem varat dalīties savās izjūtās – kurš ir jūsu “aizmugure”?
• Lūdziet emocionālu un praktisku palīdzību no partneres, ģimenes, draugiem, kolēģiem un jebkura cilvēka, kurš var jums palīdzēt.
• Zvaniet uz krīzes tālruni (Krīzes tālrunis “Skalbes” +371 67 222 922, +371 27 722 292),
• Atcerieties, ka jūs neesat viens un, ka jūs varat saņemt palīdzību!

Rakstu aizliegts pārpublicēt bez Debesmannas atļaujas.

Photo by Liane Metzler on Unsplash