Raksti

Trauksme ir izplatīts psiholoģisko traucējumu veids. Pētījumi rāda, ka teju katrs piektais no mums ir saskāries ar trauksmi vai to izjūt nepārtraukti.

Cilvēki, kuri ar šo traucējumu cenšas sadzīvot diendienā, to raksturo šādi: tā ir ik rīta pamošanās ar baiļu sajūtu un uztraukšanos par to, kas notiks. Šādi cilvēki ļoti bieži izvairās iet sabierībā, jo baidās no trauksmes izraisītām panikas lēkmēm. Paaugstinātas trauksmes gadījumā notiek izmaiņas bioķīmiskā līmenī un cilvēks izjūt ļoti lielu spriedzi, kas var būt ļoti izteikta un neizturama. Paaugstinās serotonīna un adrenalīna līmenis, lai arī nav tiešas briesmu situācijas.

Viens no paaugstinātas trauksmes veidiem ir ģeneralizēta trauksme. Tā ir vispārēja, ilgstoša un noturīga trauksmes sajūta, kas nav saistīta ar ārējās vides apstākļiem.

Ģeneralizētās trauksmes simptomi var būt dažādi, bet šie ir raksturīgākie:

  • muskuļu un kustību sasprindzinājums;
  • paaugstināta veģetatīvās nervu sistēmas darbība (dauzās sirds, drebuļi, svīšana u.tml.);
  • saspringtas gaidas vai priekšnojauta par to, ka notiks kaut kas slikts;
  • miega traucējumi.

Ja trauksme palielinās, simptomi kļūst sevišķi izteikti, tiem klāt pievienojas bailes pazaudēt kontroli pār savu ķermeni un prātu (bailes nomirt vai sajukt prātā). Šādas izpausmes sauc par panikas lēkmi. Panikas lēkmes ir relatīvi īslaicīgas trauksmes epizodes, kas ilgst 10 – 30 minūtes, bet reizēm ilgāk. Panikas lēkmēm atkārtojoties, cilvēks sāk dzīvot bailēs un neziņā par nākošo lēkmi, sāk pasliktināties dzīves kvalitāte.

Biežāk sastopamie panikas lēkmes simptomi:

  • paātrināta sirdsdarbība, paātrināts pulss;
  • pastiprināta svīšana, karstuma vai aukstuma viļņi;
  • drebuļi, trīcēšana;
  • gaisa trūkuma sajūta, aizdusa;
  • apgrūtināta elpošana, elpas trūkums, kamols kaklā, paātrināta elpošana;
  • sāpes un diskomforts kreisajā krūškurvja pusē;
  • slikta dūša;
  • galvas reibšanas sajūta, nestabilitāte;
  • nerealitātes sajūta;
  • bailes sajukt prātā vai izdarīt kādu nekontrolētu rīcību;
  • bailes nomirt;
  • tirpšanas, sastinguma vai durstīšanas sajūta (piemēram, rokas un kājas kļūst aukstas).

Lai arī panikas lēkmes laikā piedzīvotās fiziskās sajūtas šķiet ļoti biedējošas un paliek atminņā uz ilgu laiku, tā nerada reālus draudus cilvēka veselībai un dzīvībai. Cilvēks nevar nomirt, nevar sajukt prātā. Cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši panikas lēkmes vairumā gadījumu ir labāki veselības rādītāji nekā vidusmēra cilvēkam. Sirdsdarbība lēkmes laikā ir tāda pati kā stipras fiziskas slodzes laikā.
Interneta vlogs ‘ASAP Thought‘ iesaka dažus zinātniski pierādītus paņēmienus, kas ikdienā var palīdzēt kontrolēt trauksmi un paniku. Atceries, kas der vienam, nederēs otram:

  • izvairies no interneta – ‘gūglējot’ par savām problēmām, Tu sev nodari lielāku kaitējumu;
  • Pamēģini 4-7-8 elpošanas metodi. Šī metode lieliski palīdz pie panikas un bezmiega: ieelpo 4 sekundes, aizturi elpu uz 7 sekundēm un izelpo 8 sekundes;
  • kusties – aizej pēc glāzes ūdens, izej laukā, izved pastaigāt suni. Tev nav jānoskrien 5km, bet ir jābūt kustībā;
  • apzinātība – praktizējot apzinātību, tas palīdz samazināt kortizola līmeni. Kortizols ir hormons, kas ‘ražo’ stresu;
  • pašpalīdzība – noskaidro, kas ir tas, kas rada Tevī trauksmi un pārliecinies, ka Tu par sevi rūpējies. Parūpējies, lai tā ir pati svarīgākā lieta, ko dari;
  • sāc ar mazām lietām – pie panikas vismazākā lieta reizēm liekas pati lielākā. Fokusējies uz vienu mazu lietu konkrētā brīdī un tad problēma liksies labāk pārvaldāma.

Apzinātība lieliski palīdz pie trauksmes. Iesakām pamēģināt 5 maņu metodi:

  • saklausi 5 skaņas
  • saredzi 4 lietas
  • pasmaržo 3 lietas
  • pieskaries 2 lietām
  • pagaršo 1 lietu

Nav vienas veiksmes formulas, kas palīdzētu uzveikt trauksmi. Tas ir pamatīgs darbs pašam ar sevi. Informēsim savus tuvākos par to, kas ar Tevi notiek. Drosme nav slēpt to, kas notiek, bet gan atklāti par to runāt. Lai veicas!

Raksta avoti:
http://metro.co.uk

vlogs ‘ASAP Thought’

www.lailasprakse.lv

Foto: Katie Crowford

Facebook
Twitter

Citi raksti

Pie sevis un no sevis

Vai Tev arī tā ir, ka vienu dienu jūties liela, stipra un visu vari, bet citu dienu nekas nesanāk un pat domāt bail par lietām, kuras vakar vēl likās nieks?

Lasīt vairāk
23. februāris, 2021

Manam otrajam bērnam – Piedod

Manai meitai, tā saucamajam otram bērnam Piedod, ka izlaidu blenderētu saldo kartupeļu fāzi un pa taisno sāku tevi barot ar sablenderētu pildītu vistu vakariņās. Piedod, ka 80% no tavas garderobes ir

Lasīt vairāk
24. februāris, 2021

Par laimi un patiesību

„Tā taču ir liela laime!” saka teju ikviens, kurš uzzina, ka esi kļuvusi par mammu. Un tā ir balta patiesība, zem kuras  daudzkārt parakstos, vien ar piezīmi – daru to

Lasīt vairāk
23. februāris, 2021

Kā Tev patiešām klājas? Nezinu.. Grūti pateikt.. Varētu būt labāk.. Tā ne pārāk..

Ja vēlies aprunāties

Diennakts krīzes tālrunis 116123

Mūsu darbs nav iespējams bez atbalsta.

Par ziedoto mēs turpinam strādāt, radīt jaunu saturu, organizēt dažādus pasākumus, un apmaksāt terapiju tiem, kam tas nepieciešams visvairāk.