Manai meitai, tā saucamajam otram bērnam
Piedod, ka izlaidu blenderētu saldo kartupeļu fāzi un pa taisno sāku tevi barot ar sablenderētu pildītu vistu vakariņās.
Piedod, ka 80% no tavas garderobes ir jau valkātas drēbes ,un liela daļa no tām ir zilā krāsā, līdz ar to daudzi cilvēki parkā domā, ka esi puika.
Piedod, ka atkārtoti nelasīju grāmatas par grūtniecību otro reizi un nesekoju līdzi tavai attīstībai, kur no laima augļa izmēra izaugi līdz avokādo. Tu jau biji melones lielumā, pirms man bija iespēja noslaucīt putekļus no grāmatas Ko sagaidīt, kad esi mazuļa gaidībās, nerunājot par tās lasīšanu.
Piedod, ka reizēm atļāvu tev ēst mitrās salvetes, tikai lai iegūtu pāris minūtes miera. Izskatās, ka tev tās labi garšo un man vakariņas kaut kad bija jāpagatavo.
Piedod, ka jau tagad tu skaties televizoru vairāk kā tavs lielais brālis un tu esi divus gadus jaunāka par viņu. Un esmu gan lepna, gan nedaudz pārbijusies, ka tavs pirmais vārds ir Pepa (cūciņa Pepa, ne garšviela. (Angliski izruna ‘pepa’ nozīmē – pipars)).
Piedod par neskaitāmajām kafijas krūzēm, kuras izdzēru, kamēr nēsāju tevi zem sirds, kaut savā pirmajā grūtniecībā kofeīns bija TABU. Vienkārši zaļā tēja nedod nekādu uzmundrinājumu, kad tev jau ir divgadnieks. Un, ja tas kaut kādā mērā tevi nomierina, es vienmēr jutīšos vainīga, ka kaut kādā veidā esmu tev nodarījusi pāri.
Piedod, ka tavā auguma mērītājā ir tikai 3 atzīmes, kamēr tavs brālis tika svērts katru nedēļu bez izņēmumiem.
Piedod, ka visas tavas mantas ir ar zobu pēdām (jāpiebilst, ka ne tevis atstātām) un, ka tik daudzām no tām trūkst kāda detaļa.
Piedod, ka pateicu dakterei, ka tu jau sen kā neaizmiedz ar pudeli rokās, kamēr tā nav īsti patiesība. Apzinos, ka tas varbūt nodara ļaunumu taviem zobiem, bet apzinos, ka dotajā brīdī cita alternatīva ik vakara gulēšanas rutīnai nav man pa spēkam.
Piedod, ka retu reizi mašīnā atļauju tev pasūkāt pa McDonalda frī kartupelim, lai tikai tu būtu mierīga, kamēr visi tavi brāļa našķi nesaturēja ne kripatiņas sāls.
Piedod, bet man ir sajūta, ka esmu tevi iesprostojusi ratos, kamēr tavs brālis skrien apkārt un dara visādas jautras lietas.
Piedod, ka tavas pirmās īstās kurpes tev nopirku, kad tu jau brīvi staigāji pa ielu (zeķēs), nevis spēri nedrošus soļus dzīvojamā istabā. 1) brāļa pirmās kurpes maksāja vairāk nekā mans izejamais apģērbs kopumā, un, 2) nespēju pieļaut pat domu, ka Clarks veikalā man būtu jāskrien pakaļ jau diviem bērniem, ne tikai vienam.
Piedod, ka pirmo savu dzīves gadu pavadīji ‘lācīšos’, kamēr tavs brālis izskatījās kā mini pieaugušais, kuru sponsorē veikals Next.
Piedod, ka tev nebija skaista guļamistaba, jo, kad piedzimi, tev nācās ‘ievākties’ svaigi izdekorētā ‘lielā brāļa’ istabā un gulēt…viņa vecajā gultā.
Piedod, ka nespēju dot tev vairāk nedalītas uzmanības kā man gribētos, tāpēc, ka brālis spēj kliegt (mazliet) skaļāk nekā tu.
Piedod, ka tava dzīve ir savādāka nekā tā bija tavam brālim un reizēm liekas, ka tev tiek tikai pārpalikumi. Apsolu laboties, kad brālis sāks iet skolā un tad mums būs vairāk laika kopā, tikai tu un es.
Līdz tam, mazā meitene: Piedod.
Ar mīlestību,
Mamma
Avots: http://www.huffingtonpost.co.uk/katie-gregory/second-child-im-sorry_b_9008538.html
Tulkoja Iveta Parravani
Foto: Isaac Del Toro no Unsplash