Raksti

Foto: Joice Kelly no Unsplash

Kad sāku runāt par savu pēcdzemdību depresiju, visi kā viens uzdeva tikai vienu jautājumu – Kāpēc tu neko neteici? Mana atbilde bija īsa – Man bija kauns…

Un bija tik ļoti grūti izskaidrot šo ‘KĀPĒC’…

Aiz šiem vārdiem slēpās daudz vairāk. Tik daudz, ka nebija drosmes to skaļi pateikt un teikšu atklāti, nezinu vai šos vārdus varētu pateikt pat tagad, kad tas ļaunākais jau aiz muguras.

Es tos uzticēju papīram.

Par dzejoli gluži nesaukšu, bet par mazu grēksūdzi gan.

Kā lai pasaku?

Kā lai pasaku vārdus, kuri mani dedzina līdz kaulam?

Kā lai pasaku, ka man sāp un ir slikti līdz neprātam?

Kā lai pasaku, ka vislabāk es aizcirstu durvis, paliktu viena un raudātu, raudātu, raudātu?

Kā lai pasaku, ka vislabāk es gribētu aizmigt un nekad nepamosties?

Kā lai pasaku, ka mana smaidīgā seja, ko redzi, ir tikai mana maska, kuru protu tik lieliski nēsāt? 

Kā lai pasaku vārdus, kas lauž manu sirdi: ‘Es nemīlu savu bērnu’?

Kā lai pasaku, ka katra mana bērna rauda manās ausīs griežas kā riņķzāģa skaņa?

Kā lai pasaku, ka šis mazulis, kuru tik ļoti gaidījām, tagad ir tik ļoti negaidīts?

Kā lai pasaku, ka es neesmu traka un es gribu, lai Tu tam notici?

Kā lai pasaku, ka man tik ļoti bail no Tava nosodījuma un naida?

Kā lai pasaku, ka esmu vissliktākā mamma uz pasaules?

Kā lai pasaku, ka esmu tik ļoti nobijusies pati no sevis?

Kā lai pasaku?

Autors: Iveta Parravani

Facebook
Twitter

Citi raksti

Atbalsts, ko viens otram spēj sniegt bērni, ir milzīgs spēks

Sabiedrība mainās, un bērni vairs nav nepieciešamība, lai izdzīvotu un uzturētu saimniecību, LV portālam secina psihoterapeite DIĀNA ZANDE. Ar Diānu Zandi sarunājas Edīte Brikmane. Ja agrāk bērni bija nepieciešamība, tad tagad izvēle

Lasīt vairāk
31. marts, 2021

Ne viss skaistais sākās viegli

No personīgā arhīva Mans ceļš uz pēcdzemdību nomāktību sākās ilgu laiku pirms mazā dzimšanas, jo jau grūtniecības laikā es izjutu trauksmi un iekšējas bailes par to kā būs pēc tam. Tajā laikā rakstīju maģistru, kas prasīja

Lasīt vairāk
21. februāris, 2021

Vai esmu bijusi pietiekami laba mamma, mazā?

Sveika, manu meitiņ! Saule jau tuvojas rietam, esmu Tevi samīļojusi un ielikusi gulēt. Vēl viena diena jau būs aiz kalniem. Dziļi ieelpojot, cenšos norīt savas asaras. Jau pēc mirklīša Tev

Lasīt vairāk
24. februāris, 2021

Kā Tev patiešām klājas? Nezinu.. Grūti pateikt.. Varētu būt labāk.. Tā ne pārāk..

Ja vēlies aprunāties

Diennakts krīzes tālrunis 116123

Mūsu darbs nav iespējams bez atbalsta.

Par ziedoto mēs turpinam strādāt, radīt jaunu saturu, organizēt dažādus pasākumus, un apmaksāt terapiju tiem, kam tas nepieciešams visvairāk.