Raksti

Vīrietis, dzemdības un jaunā tēta loma

Dzemdības

Kā jūs domājat, ko domā, jūt, pieredz vīrietis, dzirdot vārdus: “Laikam sākās…”? Visticamāk, viņš koncentrējas, mēģina saprast, ko viņš šobrīd varētu darīt, kā jūs atbalstīt… Kas notiek ar vīrieti, kurš ir kopā ar partneri dzemdībās? Bieži dzirdēts nevērīgi izmestais vērtējums “kas tad viņam, viņam taču nav jādzemdē”!!!!! Bet viņš taču “dzemdē”! Viņš ir klāt, tur mūsu roku, mitrina pieri, elš un pūš kopā ar mums kontrakcijas laikā, drebošu roku pārgriež nabas saiti un bieži vien ir pirmais, kurš tur rokās jūsu kopējo mazuli pēc ķeizargrieziena.

 
Daudzi vīrieši dzemdībās jūt apjukumu. Ko darīt? Kā palīdzēt sievai? Kā es izturēšu to, ka viņai sāp, bet es neko tur nevaru mainīt… Man gribas te būt, un gribas aizbēgt tālu tālu. Ambivalence jeb pretrunīgas izjūtas par būšanu klāt dzemdībās ir normālas. Jo šī ir vīrieša pieredze, kas mūsu kultūrā nav gluži tradicionāla. Un tas, ka šobrīd bieži glorificējam ģimenes dzemdības gandrīz vai kā “apsolījumu” lieliskām dzemdībām diemžēl nenozīmē to, ka vairumam vīriešu šī pieredze ir pilnīgi dabiska. Lielākā daļa vīriešu, kuri šobrīd ir klāt partneru dzemdībās, piedzima laikā, kad vīriem ieeja dzemdību namā bija atvērta tikai tik tālu, lai nodotu paciņu sievai vai saņemtu glīti ar rozā vai zilu lentu pārsietu “paciņu” ar mazuli. Vīri nezina, ko un kā darīt. Sevišķi, ja viņi nav bijuši uz nodarbībām par bērniņa piedzimšanu, sevišķi, dzemdībās sieva viņam to skaidri nepasaka.

 
Vīrieši joprojām tiek audzināti kā lēmumu pieņēmēji un problēmu risinātāji. Diemžēl, dzemdībās viņi nevar neko daudz ietekmēt vai pieņemt lēmumus. Tas var radīt trauksmi, nemieru, pat baiļu sajūtu. Vīrietis var just dusmas pret personālu, kas “neko nedara, lai sievai nesāpētu”. Vīrietis var just “da jebko”, un piedevām šajā situācijā viņš ir pamests viens pats! Jo dzemdībās viss grozās ap sievieti un bērnu. Vīrietis ir kā tāda aklā zarna, kura it kā ir, un it kā nav.  Protams, te es nerunāju par tām situācijām, kurās personāls pievērš savu uzmanību pārim, kuri dzemdē, nevis tikai sievietei, kura dzemdē. Un arī par tiem vīriešiem, kuri ļoti apzināti gatavojušies dzemdībām, pārrunājot visus par un pret, apdomājot savu vietu šajā procesā un pieņemot nenoteiktību, kāda ir dzemdībās.

 
Mazulis ir klāt

Mamma nogurusi, sāpes kaut kur tepat vēl virmo gaisā, atvieglojums vai vilšanās, laimes sajūta vai tukšums – visas tās ir normālas mammas sajūtas. Kā jūtas tētis, kad piedzimst bērns? Atvieglots, aizkustināts, laimīgs, apjucis, sastindzis,
nezinošs, mīlošs, izglābies, lepns, sasprindzināts, nogururis? Pajautā savam partnerim, ko viņš juta, kad piedzima jūsu bērns. Viņa izjūtas ir tikpat vērtīgas, tikpat nozīmīgas, cienījamas un saudzējamas kā tavas izjūtas. Tās kopā ar tavām izjūtām veido jūsu kopējo grūtniecības un dzemdību stāstu. Veido Jūsu pieredzi!

Pirmie mēneši

Pirmos mēnešus partnere ļoti daudz emocionālo un fizisko resursu iegulda kontakta veidošanā ar mazuli. Visa viņas uzmanība tiek veltīta bērnam. Un tas ir dabiski – mazulis nevar gaidīt. Ja viņš ir izsalcis, tad jāpaēdina. Ja viņš ir satraukts, tad jānomierina, ja nevar iemigt, jāpalīdz aizmigt. Tas ir dabas dots stāvoklis, kurā mamma visu savu uzmanību velta mazulim. Un vīrietis var sajust uzmanības trūkumu. Tieši labās partneru attiecībās, kurās ir augsta apmierinātība ar attiecībām, pēc bērniņa piedzimšanas tā var strauji kristies. Un tas ir dabiski, jo laika attiecībām, kas abiem ir tik svarīgas, gandrīz vairs nav. Vīrietim ir svarīgi saņemt uzmanību no savas partneres, un pat vimīlošākajam tēvam var būt brīži, kad viņš var justies atstumts, jo visu uzmanību saņem mazulis. Daži tēvi jūtas vainīgi par to, citi pieprasa no sievas neiespējamo – līdzšinējo uzmanības daudzumu.

Uzmanības trūkums

Lai cik gatavi tēvi ir tam, ka sievas uzmanību prasīs bērns, ir grūti pieņemt, ka pirmajos mēnešos sieviete ir gandrīz pilnībā pārņemta ar mazuli un vīram it kā vairs nav vietas. Līdz šim vīrietis saņēma sievas nedalītu uzmanību, un nu tā jādala, saņemot ļoti maz. Svarīgi apzināties, ka pieaugušam vīrietim tiešām vajag mazāk uzmanības nekā nevarīgam zīdainim. Vīrietis nav mazs bērns un VAR PAGAIDĪT!

Attālināšanās

Pirmie mēneši pēc mazuļa piedzimšanas ir laiks, kurā sieviete parasti pilnīgi ieguldās saiknes izveidošanā, mazuļa vajadzību saprašanā un apmierināšanā, zīdīšanā, vannošanā. Un visai bieži gadās, ka sieviete tik ļoti iegrimst mazuļa aprūpē, ka nemana vīra emocionālās un fiziskās vajadzības vai uzskata tās par nenozīmīgām. Tas var sekmēt negribētas plaisas veidošanos starp partneriem. Dažreiz vīrieši ir vīlušies, ka partnere nesniedz viņiem uzmanību. un sāk pastiprināti tikties ar draugiem, it kā meklējot uzmanību ārpus ģimenes. Svarīgi, lai vīrietis censtos saprast, ka pēc kāda laika, kad sieviete būs apguvusi jauno mātes lomu, viņa atkal pievērsīsies savam partnerim. Lai tas notiktu ātrāk, atbalstiet savas sievas, iesaistieties ikdienas notikumos.

Prasības & izsīkums

Bērns prasa vairāk laika, uzmanības nekā bijāt iedomājušies un tas var sekmēt fizisko, un emocionālo izsīkumu. Arī partnere prasa daudz uzmanības, turklāt, ir jāstrādā… tēvi ir pakļauti izsīkumam tāpat kā mammas. Tēviem nereti rodas bažas par to, vai viņi spēs nopelnīt gana daudz, lai ģimenei pietiktu, un daudzi tēvi pēc mazuļa dzimšanas sāk pārmērīgi daudz strādāt. Kursos stāsta, ka tētim jārada drošības izjūta partnerei, bet – vīrietis īsti nezina, kā to tieši darīt. Un tad vīrietis var sākt darīt to, ko viņš labi prot – savu enerģiju ieguldīt tajā, ko labi prot – darbā.

Vīriešu depresijas simptomi 

Lai gan vecāku loma vairumam sabiedrības iztēlē saistās ar prieku, emocionālu pacēlumu, tomēr jāapzinās, ka tā ir tikai daļa no plašās emociju gammas, kuru jaunie vecāki var izjust pēc mazuļa piedzimšanas. Jā, gan mamma, gan tētis var just prieku (bet arī skumjas), laimi (bet arī pārgurumu), tuvību ar mazuli (bet arī dusmas). Dusmas, nogurums, izsīkums, pārmērīga strādāšana, sportošana, agresija (ātra un riskanta braukšana, verbālā agresija un vēlme kādam iesist), trauksme, grūtības sasniegt rezultātu, seksuālās tieksmes kāpums vai zudums, vielu lietošana.

Kā labāk iejusties tēta lomā?

  • Izvērtē prioritātes – cik daudz patiešām man jāpelna? Cik daudz es spēju? Ko es varu nedarīt? Kas ir šobrīd galvenais manā dzīvē?
  • Motivē sevi apzināti darboties, lai pierastu pie jaunās situācijas – iesaisties mazuļa aprūpē, ņem viņu rokās, samīļo, izpēti viņu, atbildi viņa signāliem – gūsti prieku no saskarsmes ar mazuli. PIEDĀVĀ PALĪDZĪBU! 
  • Problēmas uztver ar humoru un dod sev laiku iejusties tēva lomā.
  • Neprasi no sevis būt perfektam! Pietiks, ja būsi gana labs tētis!
  • Pajautā savai partnerei, kāda tieši palīdzība viņai nepieciešama? Vai arī iespējama situācija, ka šobrīd tētis ir piekusis un pilnīgi nav spēka. Runājiet viens ar otru!
  • Vienojieties, kurš šonakt celsies pie mazuļa – jums abiem nav jāpavada bezmiega nakts pie bērna gultas.
  • Vienojies par laiku, kas ir tikai tavs – tikšanās ar draugiem, sporta zāle, u.c. tomēr, rēķinies, ka šis laiks kādu brīdi būs ierobežots. Ņemiet vērā otra miega ieradumus!
  • Rēķinies, ka tavai partnerei arī nepieciešams laiks, lai iejustos jaunajā lomā – iedrošini viņu! 
  • Atceries, ka tu esi bērniņa tētis, nevis tava mamma, ārsts vai draugs – uzklausi citu viedokļus, bet pieņem savu lēmumu!
  • Atbalsti savu sievu arī attiecībās ar vecvecākiem, draugiem – esi viņas pusē, jo pāris esat Jūs! 
  • Atrodi laiku un noorganizē iespēju pabūt divatā ar savu sievu!

Realitāte

Katram no vecākiem ir savi priekšstati un gaidas par to, kādi viņi grib būt kā vecāki un kādi priekšstati viņiem ir par otru vecāku lomā (visu dienu mājā, uz darbu nav jāiet, būs laimīga, smaidīga…)Pāri, kuriem vienam pret otru nav augstu pretenziju jeb gaidu, un ir intimitāte, spējas pārrunāt problēmas, labāk pārvar grūtības un tiek galā ar stresu! Tāpat, vecāki sastopas ar reālo mazuli (smaidīs, rotaļāsies, gulēs skaistās drēbītēs apģērbts- kā no reklāmas), un viņš var neatbilst iepriekš iztēlotajai idillei. 

Vīrieši un sievietes atšķirīgi piedzīvo mazuļa dzimšanu un arī atšķiras tipiskās problēmas, kas nodarbina mammas un tētus.

Šī raksta pilnīga vai daļēja pārpublicēšana citos informācijas avotos (tīmekļa vietnēs, preses izdevumos, bukletos u.tml.) pieļaujama situācijā, ja tas iepriekš rakstiski saskaņots ar biedrības ‘Debesmanna.com’ valdi un ir saņemta rakstiska atļauja.

Lai saskaņotu pārpublicēšanu, lūdzam rakstīt uz iveta@debesmanna.com

Photo by Kelly Sikkema on Unsplash

Facebook
Twitter

Citi raksti

Krīzes, ko piedzīvo jaunie un topošie vecāki

Mums katram dzīvē nākas sastapties un tikt galā ar triju veidu krīzēm – attīstības, eksistenciālajām un traumatiskajām krīzēm. Ja pēdējais krīzes veids un tas, vai mēs to piedzīvosim vai ne, lielā mērā atkarīgs no mūsu

Lasīt vairāk
23. februāris, 2021

Vai esmu bijusi pietiekami laba mamma, mazā?

Sveika, manu meitiņ! Saule jau tuvojas rietam, esmu Tevi samīļojusi un ielikusi gulēt. Vēl viena diena jau būs aiz kalniem. Dziļi ieelpojot, cenšos norīt savas asaras. Jau pēc mirklīša Tev

Lasīt vairāk
24. februāris, 2021

Es Tevi redzēju

Dažas dienas atpakaļ es Tevi redzēju. Gribēju pieiet Tev klāt un pateikt, ka Tu dari lielisku darbu. Tāpat kā dzemdību sāpes, pirmie mēneši kā mammai aizmirstas diezgan viegli, it sevišķi,

Lasīt vairāk
26. februāris, 2021

Kā Tev patiešām klājas? Nezinu.. Grūti pateikt.. Varētu būt labāk.. Tā ne pārāk..

Ja vēlies aprunāties

Diennakts krīzes tālrunis 116123

Mūsu darbs nav iespējams bez atbalsta.

Par ziedoto mēs turpinam strādāt, radīt jaunu saturu, organizēt dažādus pasākumus, un apmaksāt terapiju tiem, kam tas nepieciešams visvairāk.