Raksti

Dažas dienas atpakaļ es Tevi redzēju. Gribēju pieiet Tev klāt un pateikt, ka Tu dari lielisku darbu.

Tāpat kā dzemdību sāpes, pirmie mēneši kā mammai aizmirstas diezgan viegli, it sevišķi, kad mazulis jau vairs nav tas nevarīgais, mazais bebis. Tās sajūtas biju aizmirsusi arī es līdz brīdim, līdz ieraudzīju Tevi.

Biju aizmirsusi par hormoniem, kuri apņem Tavu dvēseli un apdraud dzīves Tev apkārt esošajiem. Tie paši hormoni, kuri var mainīties vienā acumirklī un likt sākt raudāt par suņu barības reklāmu.

Biju aizmirsusi par tām negulētajām naktīm, kuras dzen izmisumā un liekas, ka Tavs veselais saprāts sāk atkāpties.

Es biju aizmirsusi to sajūtu, kad esi tik ļoti nogurusi, ka esi gatava aizmigt stāvus un liekas, ka noslīksi tajā pašā ūdens glāzē, kuru tik cieši turi rokās.

Es biju aizmirsusi dienas, kad neatlika laika padomāt pašai par savu higiēnu, lai tikai dotu apkārtējiem lietas, kuras tik nepieciešamas viņiem. Arī es staigāju ar to pašu ‘asti’ matos vairākas dienas no vietas. Un tici man, es Tevi nenosodu! Tās treniņbikses, tās ērtās istabas bikses, kuras vīrs labprāt redzētu degam ugunskurā, kuras Tev dotajā brīdī ir ‘mugurā’ – ir pat vairāk kā OK. Dari kā Tev ērtāk un labāk!

Biju aizmirsusi tās brīnišķīgās 5 minūtes dušā, kad ūdens temperatūra uzgriezta tik karsta, ka dedzina Tavu ādu. Tās neaizmirstamās piecas minūtes, lai censtos atgūt savu saprātu un jušanu.

Biju aizmirsusi cik bezpalīdzīga Tu jūties trijos naktī, kad esi tikai Tu un Tavs mazulis, kurš neprātīgi raud, neskatoties uz neskaitāmo mierināšanu, šūpināšanu, š-š-š-š-šanu, lai tikai spētu mazulim sniegt komfortu. Es biju aizmirsusi to triumfa sajūtu, kad dažas minūtes vēlāk, tas pats raudošais, nemierīgais mazulis saldi guļ Tev uz krūtīm un atviegloti nopūties Man izdevās.

Es biju aizmirsusi to neskaitāmo jautājumu jūru, kurus sev uzdod un apšaubi savus instinktus, un kā tā nolādētā vainas apziņa ēd Tevi kopā, apšaubot ik visu ko dari, jo nezini kā pareizāk.

Es to visu biju aizmirsusi līdz brīdim, kad ieraudzīju Tevi.

Es gribēju Tev pateikt, lai esi pacietīga. Dod sev laiku. Būt mammai nav viegls darbs, jo īpaši, ja šis ir Tavs pirmais mazulis.

Iedomājies, Tu esi radījusi cilvēku – veselu cilvēku! Un šis mazais cilvēks izaugs par lielāko prieku, kādu jebkad Tu izbaudīsi. Un šis mazais cilvēks izlies upeņu sulu uz Tava baltā paklāja, saplēsīs ne vienu vien Tev dārgu lietu, bet Tu viņu vienalga mīlēsi bezgala! Un ne reizi vien šis mazais cilvēks Tevi novedīs līdz neprātam, bet apzinies, ka šajā ceļā Jūs abi dosieties kopā.

Es Tevi redzēju un es vienkārši atcerējos.

Es tikai gribēju Tev pateikt, ka tas ir tā vērts. Turies!

Foto: pexels photo

Share on facebook
Facebook
Share on twitter
Twitter

Citi raksti

Mīlēt tā ‘pa īstam’…

‘Centāmies ar vīru tik pie bērniņa un ar otro mēnesi bija divas strīpiņas, bet pēc laika diagnoze – tukša augļa oliņa un ‘missed abortion’ (spontānais aborts). Otrā reize bija pēc

Lasīt vairāk
21. februāris, 2021

Vissliktākā

Foto: Sandrinka Nezinu, ar ko lai sāk… Esmu divu bērnu mamma. Nu jau varu teikt, ka esmu iemācījisies kaut kā nebūt noturēties virs ūdens, lai gan ik pa reizei kāds

Lasīt vairāk
21. februāris, 2021

Grūtniecības plānošana un tās sākums

Atzīsim sievietes, ka mūsu partneri ne vienmēr ar tādu pašu dedzību kā mēs plāno grūtniecību. Bieži viņi vienkārši piekrīt tam, ka sieviete saka: “es gribu mazuli”. Ir vīrieši, kas ļoti

Lasīt vairāk
31. marts, 2021

Kā Tev patiešām klājas? Nezinu.. Grūti pateikt.. Varētu būt labāk.. Tā ne pārāk..

Ja vēlies aprunāties

Diennakts krīzes tālrunis 116123

Mūsu darbs nav iespējams bez atbalsta.

Par ziedoto mēs turpinam strādāt, radīt jaunu saturu, organizēt dažādus pasākumus, un apmaksāt terapiju tiem, kam tas nepieciešams visvairāk.