Raksti

Vai esmu bijusi pietiekami laba mamma, mazā?

Sveika, manu meitiņ!

Saule jau tuvojas rietam, esmu Tevi samīļojusi un ielikusi gulēt. Vēl viena diena jau būs aiz kalniem. Dziļi ieelpojot, cenšos norīt savas asaras. Jau pēc mirklīša Tev būs viens gadiņš…

Tu saldi čuči un Tavs lielais brālis spēlējas ar savām rotaļlietām, klusi bubinot kaut ko zem deguna.

Katru dienu skatos uz Tevi un atkal, un atkal jautāju sevi – vai esmu Tev bijusi pietiekami laba mamma? Vai esmu Tevi pietiekami daudz mīlējusi šodien, vakar un aizvakar? Un zinu, ka arī šis vakars nebūs nekāds izņēmums un pirms pati iešu gulēt, pārbaudīšu vai Tev viss ir labi, samīļošu, klusi nobučošu un austiņā iečukstēšu: “Piedod. Piedod par pacelto balsi, piedod par asarām, piedod par manām kļūdām.’’ Es KĻŪDOS. Daudz. Katru dienu.

Reizēm man ir skumji un es nezinu īsti kāpēc. Reizēm es dusmojos un neprotu savas dusmas paslēpt. Reizēm man ir vientuļi, esmu izmisusi un jūtos nedroša, ka vairs nezinu, kā būtu pareizāk darīt. Es vēlos aizbēgt un paslēpties. Es pasaku vārdus, kurus vairs nevaru atsaukt.

Tagad sēžu ar vīna glāzi rokās un skatos uz jums abiem tik mierīgi guļam. Domās izcilāju pagājušo gadu un liekas, ka jau esmu aizmirsusi, kāds tas ir bijis ar saviem kāpumiem un kritumiem. Man tik ļoti gribas Tevi pamodināt, samīļot un skaļi pateikt cik ļoti es Tevi mīlu, un cik lepna es esmu, ka esmu Tava mamma! Tu izmainīji manu dzīvi uz labo pusi! Tu padarīji mani par labāku cilvēku!

Daudz laimes, manu meitiņ! Es tik ļoti ceru, ka katru dienu Tu zini cik ļoti mīlēta Tu esi. Nekas to nespēs mainīt, lai ko Tu nedarītu. Es ceru, ka caur manām izmisuma un nedrošības asarām Tu redzi cik ļoti es Tevi mīlu. Tu un Tavs brālis esat paši labākie, kas ar mani ir noticis (protams, pēc Jūsu tēta satikšanas) un lūdzu nekad, nekad to neapšaubi. Un es zinu, ka kādu dienu Tu nepiekritīsi lietām, kuras esmu darījusi un iespējams pat tās neatbalstīsi, bet es gribu, lai Tu zini, ka dotajā brīdī tas ir vienīgais veids, kā es protu tās darīt. Tas var būt nav pareizais veids, bet zini, ka ļoti cenšos.

Vai esmu Tev bijusi pietiekami laba mamma, mazā? Es tik ļoti, ļoti ceru…

Foto: tikko dzimis

Facebook
Twitter

Citi raksti

Emocijas – kāpēc tās vajadzīgas un kā tās attīstās zīdaiņa vecumā?

Cilvēks nevar nejust. Nevar nedomāt. Nevar neko nedarīt. Viņš visu laiku kaut ko jūt, kaut ko domā, un kaut ko dara. Bet cik bieži mēdzam teikt – “es neko nejutu”,

Lasīt vairāk
29. marts, 2021

Par pēcdzemdību psihozi

SONY DSC Aija Lietiņa, DELFI Rutks.lv redaktore Bērniņa gaidīšanu Marta (vārds mainīts) atceras kā ļoti skaistu laiku. Grūtniecība noritēja ļoti harmoniski, bez jebkādiem sarežģījumiem. Vīrs bija ļoti atbalstošs. Abu pirmais bērniņš bija

Lasīt vairāk
21. februāris, 2021

No eiforijas līdz sabrukumam – viens solis…

Mana meitiņa bija ļoti gaidīta, jo grūti gāja līdz viņa pieteicās. Dabai nācās palīdzēt un Valentīndienas vakarā sākās dzemdību sāpes. Nākamajā rītā, aizbraucot uz Dzemdību namu ar 8 cm lielu

Lasīt vairāk
22. februāris, 2021

Kā Tev patiešām klājas? Nezinu.. Grūti pateikt.. Varētu būt labāk.. Tā ne pārāk..

Ja vēlies aprunāties

Diennakts krīzes tālrunis 116123

Mūsu darbs nav iespējams bez atbalsta.

Par ziedoto mēs turpinam strādāt, radīt jaunu saturu, organizēt dažādus pasākumus, un apmaksāt terapiju tiem, kam tas nepieciešams visvairāk.