Tur, aiz mākoņiem ir saule

Māmiņdiena…diena, pasākums, kad ikvienai mammai acīs sariešas prieka asaras. Tā ir diena, kad Tev ļauj ilgāk pagulēt, no rīta tētis ar mazo/iem šiverējas pa virtuvi – gatavo kafiju, cep pankūkas un steidz rakstīt kartiņu ar tik nozīmīgiem vārdiem – Mammu, es tevi ļoti, ļoti mīlu. Tu esi vismīļākā mamma pasaulē. Par cik dzīvoju Lielbritānijā, tad […]

Mākoņu pilis, ilūzijas un realitāte.

‘Mūsu meitiņa bija ļoti, ļoti gaidīts bērniņš. Divus gadus mērķtiecīgi plānojām grūtniecību, bija veselības problēmas, ar kurām veiksmīgi tikām galā un, kad beidzot izdevās, lidoju pa mākoņiem aiz laimes. Tiesa gan, bija arī liela baiļu sajūta, kad tik kaut kas nenotiek. Dikti sargāju sevi visu grūtniecības laiku. Bailes, zināmā mērā, traucēja izbaudīt gaidīšanas laiku. Biju […]

Kā sadzīvot ar mīļotā cilvēka depresiju?

Iepriekšējā rakstā dalījos savā pieredzē par to, kas notika, kad mūsu dzīvē negaidīti ienāca depresija. Kā mūsu cerībām un sapņiem pildītā dzīve pārvērtās ellē. Pēdējā gada laikā, kad mana vīra depresija pa vīlēm ārdīja mūsu dzīves un mūsu laulību, es daudz iemācījos. Apguvu, kas ir depresija. Meklēju atbildes gan tam, kā palīdzēt vīram, gan kā pašai […]

Naids pret visu pasauli!

‘Savam stāstam dūšojos kopš paša (Debesmannas) sākuma. Lai arī bez vārda apakšā, bet joprojām neesmu gatava zem saviem vārdiem oficiāli palikt apakšā savu vārdu, jo zinu, ka būs cilvēki, kas mani sapratīs nepareizi. Neteikšu, ka grūtniecība bija grūts, smags vai vēl kā savādāk apzīmējams periods, bet savu daļu sāls kopējā katlā tomēr iebēra. Iesākums bija […]

Mīlēt tā ‘pa īstam’…

‘Centāmies ar vīru tik pie bērniņa un ar otro mēnesi bija divas strīpiņas, bet pēc laika diagnoze – tukša augļa oliņa un ‘missed abortion’ (spontānais aborts). Otrā reize bija pēc gada un 2 mēnešiem – atkal divas strīpiņas, bet progesterons tik mazs, ka sapratu, ka tās ir beigas. Gaidīju, kad viss pats iztīrīsies. Atstāju visu […]

Palaist grūtumu vaļā…

“Lai grūtumu palaistu pavisam vaļā, ir jābeidz analizēt katru mazo tā gabaliņu un jāskata lietas kopumā. Un tas, ko es saskatu ar manām šī brīža acīm, ir laimīgas beigas un pozitīvs stāsts par to, kā man sanāca cīnīties ar pēcdzemdību depresiju. Es vienmēr dzīvē esmu pieradusi visu saplānot, salikt pa plauktiņiem un sagatavoties. Arī bērniņš […]

Kā lai pasaku?

Kad sāku runāt par savu pēcdzemdību depresiju, visi kā viens uzdeva tikai vienu jautājumu – Kāpēc tu neko neteici? Mana atbilde bija īsa – Man bija kauns… Un bija tik ļoti grūti izskaidrot šo ‘KĀPĒC’… Aiz šiem vārdiem slēpās daudz vairāk. Tik daudz, ka nebija drosmes to skaļi pateikt un teikšu atklāti, nezinu vai šos vārdus varētu […]

Ne viss skaistais sākās viegli

Mans ceļš uz pēcdzemdību nomāktību sākās ilgu laiku pirms mazā dzimšanas, jo jau grūtniecības laikā es izjutu trauksmi un iekšējas bailes par to kā būs pēc tam. Tajā laikā rakstīju maģistru, kas prasīja ļoti daudz enerģijas, nervu un negulētu nakšu. Bija sajūta, ka sēžu uz pulvera mucas ar taimeri, jo visu vajadzēja paspēt un laikā. Maģistru aizstāvēju labi, bet no prieka […]

Par pēcdzemdību psihozi

Aija Lietiņa, DELFI Rutks.lv redaktore Bērniņa gaidīšanu Marta (vārds mainīts) atceras kā ļoti skaistu laiku. Grūtniecība noritēja ļoti harmoniski, bez jebkādiem sarežģījumiem. Vīrs bija ļoti atbalstošs. Abu pirmais bērniņš bija plānots un ļoti gaidīts. Arī dzemdības bija salīdzinoši vieglas – dabiskas, bez stimulēšanas. Taču desmit dienas pēc skaistā notikuma Martas psihe pēkšņi “sabruka” un viņa pilnībā zaudēja […]

Par mammu nepiedzimst

‘Es nezinu, vai man bija vai ir pēcdzemdību depresija, bet kaut kas ar mani notika. Speciālista palīdzību neesmu meklējusi, jo īsti nezinu kādu un kur: psihologu, psihiatru vai psihoterapeitu?Dēls bija gaidīts, grūtniecība bija ideāla, bet es pamanīju, ka hormoni mani padara emocionālu un diezgan raudulīgu. Visu dzīvi sevi pazinu kā emocionāli stabilu un racionāli domājošu […]