Raksti

Pēcdzemdību depresijas simptomi

Diāna Zande (dr.psych.), SIA „Diānas Zandes psihologu prakse” +371 29266007

Pēcdzemdību depresijas simptomus var iedalīt trīs grupās – jūtu sfēra, domāšana un uzvedības sfēra. Sieviete izjūt pastāvīgi nomāktu garastāvokli, aizkaitināmību, raudulīgumu, skumjas, vainas, kauna un bezcerības, bezjēdzīguma izjūtu. Bieži vien apkārtējie saka – es tevi vairs nepazīstu. To pašu par sevi var teikt arī pati sieviete. Parasti sievietes cenšas slēpt savu emocionālo stāvokli, kas situāciju vēl vairāk pasliktina.

Arī domāšana nereti ir apgrūtināta. Var būt grūti pieņemt pat ikdienišķus lēmumus, koncentrēties, pavājinās atmiņa un galvā šaudās negatīvas domas par sevi ( esmu slikta mamma), par pasauli (nevienam nav tik slikti kā man un neviens mani nesaprot) un par nākotni (nekas nemainīsies). Visai bieži negatīvās domas saistās ar mātes lomu (esmu slikta mamma), dažreiz galvā var ienākt domas par to, ka nav vērts dzīvot. Sievietes parasti ļoti baidās ar kādu runāt par savām domām un jūtām, dažreiz baidās, ka sajuks prātā vai notiks kaut kas nekontrolējams. Rezultātā sieviete norobežojas no citiem cilvēkiem un jūtas arvien sliktāk.

Mainās arī uzvedība. Parasti mammas savu slikto pašsajūtu cenšas kompensēt, nemitīgi darbojoties ar mazuli (hiperaprūpe) vai arī cenšas izvairīties no mazuļa (neveido acu kontaktu, neņem rokās, nebaro ar krūti). Var parādīties miega vai ēstgribas traucējumi, zūd interese par ikdienas aktivitātēm un nodarbēm.

Pēcdzemdību depresijas simptomi var būt tikai vienā vai vairākās jomās, tomēr tie ir traucējoši un pazemina sievietes dzīves kvalitāti, apgrūtina attiecības ar partneri, rada grūtības bērna veselīgai attīstībai un ilgtermiņā var izraisīt postošas sekas visai ģimenei.

Pēcdzemdību depresija nav izlaidība, slinkums vai nespēja saņemties. Pēcdzemdību depresija ir traucējums, kurš ir tikpat mokošs kā plaušu karsonis vai lauzta kāja un to nevar pārvarēt ar gribasspēku! Tāpēc ir ļoti svarīgi pēc iespējas drīz meklēt palīdzību! Svarīgi pašai sievietei un viņas ģimenei atpazīt pēcdzemdību depresijas simptomus, savu iespēju robežās rūpēties par savu labsajūtu un laicīgi meklēt profesionāļu palīdzību.

Photo by Jenna Norman on Unsplash

Facebook
Twitter

Citi raksti

Izdegšanas sindroms

Paaugstināta emocionālā slodze, nestabili vērtību kritēriji, mainīgi spēles noteikumi darbā un cilvēku attiecībās, sabiedrības noslāņošanās, masveidīga ilgstoša pārslodze darbā, cenšoties sasniegt vēlamo materiālās labklājības līmeni, — tas viss rada priekšnoteikumus izdegšanas

29. marts, 2021

Pēcdzemdību depresija – ne bubulis, ne bieds.

Mans mērķis nebūt nav baidīt topošās vai esošās māmiņas, tētus, ka tagad tev vai tavai partnerei būs pēcdzemdību depresija. Nē! Mans mērķis ir par šo traucējumu runāt līdz pagurumam un

23. februāris, 2021

Norisināsies jau ceturtā Bērnu mentālās veselības nedēļa “Runā ar mani”

No 4. līdz 10. martam norisināsies jau ceturtā Bērnu mentālās veselības nedēļa“Runā ar mani”, kuras mērķis ir izglītot vecākus un atbalsta personas parbērnu mentālo veselību, kā arī informēt par resursiem,

26. februāris, 2024

Kā Tev patiešām klājas? Nezinu.. Grūti pateikt.. Varētu būt labāk.. Tā ne pārāk..

Ja vēlies aprunāties

Diennakts krīzes tālrunis 116123

Mūsu darbs nav iespējams bez atbalsta.

Par ziedoto mēs turpinam strādāt, radīt jaunu saturu, organizēt dažādus pasākumus, un apmaksāt terapiju tiem, kam tas nepieciešams visvairāk.