1. Organiska atkarība no antidepresantiem nerodas! Tas nozīmē, ka atšķirībā no alkohola, tabakas, vairuma narkotisko vielu, miega līdzekļiem un trankvilizātoriem, antipresanti neiesaistās organisma bioķīmiskajos procesos tik “dziļi”, lai veidojoties šīs vielas deficītam sāktos abstinences parādības.

2. Var veidoties psiholoģiska atkarība – antidepresants labi palīdzēja un cilvēkiem ir bail no tā atteikties, jo var palikt sliktāk.

3. Dažiem antidepresantiem var novērot atcelšanas sindromu. Nelielai daļai no to lietotājiem, pārtraucot kursu, var parādīties galvas reibšana un citas sūdzības. Tā nav abstinence, bet individuāla reakcija, kas prasa pakāpeniskāku medikamenta samazināšanu.

4. Psihogēnie faktori –  ja cilvēks sāka lietot antidepresantus sakarā ar traucējošiem simptomiem (piem. trauksme, bezmiegs, somatoformas sūdzības utt.) un pēc ārstēšanas kursa palika labāk, bet cilvēks nav izdarījis secinājumus par simptomu rašanās iemesliem un dzīvē neko nav mainījis, pārtraucot antidepresantu lietošanu ir liels risks, ka simptomi atgriezīsies. Bieži tiek izdarīts neadekvāts secinājums -“esmu palicis atkarīgs no antidepresantiem”!