Skarbā realitāte – pilnīgs pretstats izsapņotam sapnim!
Ievadam vēlos pateikt, ka izjūtas un detaļas ir pārāk personiskas, lai rakstītu atklāti, bet varu apgalvot, ka viss no rakstītā ir patiesība. Mans stāsts sākās ar to, ka jau kādu laiciņu ar draugu domājām par bērniņu. Visu laiku likās par ātru, tad atkal naudas par maz vai darbs ne tāds. Vienā dienā nolēmām, ka esam […]
Es liku sev dzīvot!
Šī raksta autore vēlējās palikt anonīma, jo nav vēl gatava runāt atklāti. Liels paldies par drosmi! Sveiki! Pirmkārt, man ir patiess prieks , ka beidzot ir atbalsta grupa tieši pēcdzemdību depresijas upuriem. Tas priecē un es, nedomājot, nolēmu uzrakstīt savu stāstu, jo tad, kad tas notika ar mani, likās, ka izejas nav, un, ja godīgi […]
Diena, kad mana pasaule sabruka…
Šī stāsta iesūtītāja vēlējās palikt anonīma. Liels paldies par drosmi un dalīšanos!‘Reiz kādā agrā rīta stundā, kā jau jauna meitene, devos mājās pēc kluba. Kāpēc gan nē? Biju brīva un skaista?! Pie manas mājas sēdēja brīnišķīgs puisis. Vārds pa vārdam un mēs sapazināmies, apmainījāmies ar telefonu numuriem. Pēc pāris dienām sarunājām tikties. Mūsu pirmais randiņš bija Siguldā. Cik […]
No eiforijas līdz sabrukumam – viens solis…
Mana meitiņa bija ļoti gaidīta, jo grūti gāja līdz viņa pieteicās. Dabai nācās palīdzēt un Valentīndienas vakarā sākās dzemdību sāpes. Nākamajā rītā, aizbraucot uz Dzemdību namu ar 8 cm lielu atvērumu, dzemdības apstājās. Ņemot vērā to, ka bija zaļi augļūdeņi, tika iedots stimulators un lielās sāpēs, ar lieliem plīsumiem piedzima nevis krunku vecenīte, bet normāls […]
Tur, aiz mākoņiem ir saule
Māmiņdiena…diena, pasākums, kad ikvienai mammai acīs sariešas prieka asaras. Tā ir diena, kad Tev ļauj ilgāk pagulēt, no rīta tētis ar mazo/iem šiverējas pa virtuvi – gatavo kafiju, cep pankūkas un steidz rakstīt kartiņu ar tik nozīmīgiem vārdiem – Mammu, es tevi ļoti, ļoti mīlu. Tu esi vismīļākā mamma pasaulē. Par cik dzīvoju Lielbritānijā, tad […]
Mākoņu pilis, ilūzijas un realitāte.
‘Mūsu meitiņa bija ļoti, ļoti gaidīts bērniņš. Divus gadus mērķtiecīgi plānojām grūtniecību, bija veselības problēmas, ar kurām veiksmīgi tikām galā un, kad beidzot izdevās, lidoju pa mākoņiem aiz laimes. Tiesa gan, bija arī liela baiļu sajūta, kad tik kaut kas nenotiek. Dikti sargāju sevi visu grūtniecības laiku. Bailes, zināmā mērā, traucēja izbaudīt gaidīšanas laiku. Biju […]
Naids pret visu pasauli!
‘Savam stāstam dūšojos kopš paša (Debesmannas) sākuma. Lai arī bez vārda apakšā, bet joprojām neesmu gatava zem saviem vārdiem oficiāli palikt apakšā savu vārdu, jo zinu, ka būs cilvēki, kas mani sapratīs nepareizi. Neteikšu, ka grūtniecība bija grūts, smags vai vēl kā savādāk apzīmējams periods, bet savu daļu sāls kopējā katlā tomēr iebēra. Iesākums bija […]
Mīlēt tā ‘pa īstam’…
‘Centāmies ar vīru tik pie bērniņa un ar otro mēnesi bija divas strīpiņas, bet pēc laika diagnoze – tukša augļa oliņa un ‘missed abortion’ (spontānais aborts). Otrā reize bija pēc gada un 2 mēnešiem – atkal divas strīpiņas, bet progesterons tik mazs, ka sapratu, ka tās ir beigas. Gaidīju, kad viss pats iztīrīsies. Atstāju visu […]
Palaist grūtumu vaļā…
“Lai grūtumu palaistu pavisam vaļā, ir jābeidz analizēt katru mazo tā gabaliņu un jāskata lietas kopumā. Un tas, ko es saskatu ar manām šī brīža acīm, ir laimīgas beigas un pozitīvs stāsts par to, kā man sanāca cīnīties ar pēcdzemdību depresiju. Es vienmēr dzīvē esmu pieradusi visu saplānot, salikt pa plauktiņiem un sagatavoties. Arī bērniņš […]
Kā lai pasaku?
Kad sāku runāt par savu pēcdzemdību depresiju, visi kā viens uzdeva tikai vienu jautājumu – Kāpēc tu neko neteici? Mana atbilde bija īsa – Man bija kauns… Un bija tik ļoti grūti izskaidrot šo ‘KĀPĒC’… Aiz šiem vārdiem slēpās daudz vairāk. Tik daudz, ka nebija drosmes to skaļi pateikt un teikšu atklāti, nezinu vai šos vārdus varētu […]