Drāmas terapijair drāmas un tās izteiksmes līdzekļu zinātnisks pielietojums terapeitiskiem mērķiem – veicināt un sekmēt komunikāciju un attiecības, mācīšanos un izziņu, mobilizēšanos, izteiksmi un organizāciju jeb fizisko, garīgo un sociālo veselību, tādējādi sekmējot personības potenciālu attīstību un/vai atjaunojot viņa funkcijas labākas dzīves kvalitātes sasniegšanai.

Tā ir zinātniski un medicīniski tehnoloģiski pamatota integratīvās psihoterapijas metode, kura šobrīd ir ļoti populāra Anglijā, ASV un citās attīstītās un ekonomiski aktīvās valstīs, kurās drāmas terapija tiek izmantota arī kā life coaching (no angļu valodas – dzīves koučings) metode klienta darba spēju un dzīves kvalitātes uzlabošanai un attīstīšanai.

Latvijā drāmas terapijas izveidei un attīstībai ir izvēlēts Lielbritānijas modelis.Lielbritānijā šī terapija ir oficiāli atzīta kopš 1976. gada, un kopš 1999. gada drāmas terapija ir iekļauta starp 14 veselības aprūpes profesijām, kuru darbību uzrauga britu Veselības profesiju padome (Health Professions Council, HPC).

Šo metodi pielieto gadījumos, kad ir garīga rakstura problēmas, depresija, ieilgusi zaudējuma izjūta vai ieilgušas sēras, bijusi fiziska vai seksuāla izmantošana. Drāmas terapiju pielieto arī gadījumos, kad ir uzvedības problēmas, autisms, domāšanas traucējumi, ēšanas traucējumi, sievietēm ar pēcdzemdību depresiju, kā arī geriatrijas pacientiem. Drāmas terapija tiek izmantota arī terapijas darbā ar klientiem, kuriem no pagātnes pieredzes ir saglabājušās emocionālas traumas, kas šobrīd izpaužas kā distress. Tāpat drāmas terapija ir piemērota klientiem, kuriem ir nespecifiskas grūtības, un kuri vēlas uzlabot savas dzīves kvalitāti.

Parasti terapijas procesā tiek apzināti radīta drošības sajūta, un klients tiek aizsargāts no draudiem, kas rodas konfrontācijā ar iekšējo haosu un pārdzīvojumiem, kuri var izjaukt personības psihisko līdzsvaru un padarīt viņu nespējīgu risināt problēmas ikdienas dzīvē. Drāmas terapija dod iespēju apzināt personībai nepieņemamās izpausmes, un tās kontrolējot, droši izpaust drāmas terapijas procesā.

Drāmas terapijas terapeitiskie mērķi:

• mazināt emocionālo un garīgo spriedzi;
• mazināt emocionālās, fiziskās un seksuālās vardarbības traumas sekas;
• veicināt spējas apzināties dzīves jēgu;
• sevis izzināšana, savas personības potenciāla un iespēju apzināšanās;
• veicināt personības kreativitāti;
• attīstīt saskarsmes iemaņas;
• jaunu uzvedības modeļu iemācīšanās;
• apzināties iespējamos problēmas risināšanas veidus.

Realizējot šos mērķus saskaņā ar pacienta izvērtēšanas rezultātiem, drāmas terapija palīdz pacientam kļūt līdzdarbīgam un līdzatbildīgam par savu fizisko un garīgo veselību. Šo mērķu sasniegšana tiek realizēta drošā un atbalstošā terapeitiskā atmosfērā, tas palīdz pacientam ātrāk atveseļoties.

Drāmas terapija ir cieši saistīta ar citām zinātnēm – psihiatriju, psiholoģiju, socioloģiju, sociālo antropoloģiju. Drāmas terapijas mērķi tiek noteikti izvērtēšanas procesā un ir individuāli, atkarībā no klienta problēmu loka, vides un teorētiskās orientācijas, kuras ietvaros tie jārealizē:

• palīdzēt klientam izpaust, pārstrādāt (izstrādāt) un risināt emocionālus konfliktus;
• pārvarēt stresu un traumatisku pieredzi;
• sekmēt sevis apzināšanos, paaugstināt pašvērtību, atvieglot virzību uz realitātes izjūtu;
• attīstīt iekšējās kontroles izjūtu, veicināt spēju uzņemties atbildību par risinājumu meklēšanu un īstenošanu;
• stiprināt „Es” izjūtu;
• pilnveidot starppersonu kompetenci;
• regulēt uzvedību, attīstīt sociālās sekmes, veicināt dažādus adaptācijas procesus;
• atvieglot ārstēšanas procesu;
• atklāt vai apzināt savu iekšējo potenciālu un resursus, attīstīt mākslinieciskās spējas (radošumu, spontanitāti) utt.

Drāmas terapija ir viena no iespējām, kā atvieglot atbrīvošanos no dažādiem kaitīgiem ieradumiem. Ar drāmas terapijas un psihodrāmas tehnikām iespējams palīdzēt cilvēkiem, kuri atmetuši cerības kaut ko savā dzīvē uzlabot vai mainīt. Drāmas terapija ļauj distancēties, tāpēc ir iespējams analizēt domas pirms un pēc agresijas izpausmes. Dramatiskajā spēlē pacients var izpētīt agresīvas ainas un ieraudzīt agresivitātes izraisītāju stimulu un apzināties to. Klients var gūt ieskatu viņa iekšējo konfliktu saistībā ar statusu un cieņu. Dramatiskā spēle dod iespēju attīstīt spējas regulēt agresiju.

Drāmas terapijā var strādāt, lai:

1) primāri mazinātu saslimšanas, traucējuma simptomus (piemēram, depresiju, trauksmi, fobijas un citus ar garīgām funkcijām saistītus traucējumus, kā arī hroniskas sāpes);

2) sekundāri, izmantojot integratīvu pieeju, uzmanību fokusētu uz pacienta domāšanu, jūtām un uzvedību, dzīves veidu, kas ietekmē viņa pamatproblēmu. Šajā gadījumā drāmas terapijas darbība ir saistīta ar sevis apzināšanos, emociju izpausmi un regulāciju, mijiedarbības un komunikācijas pilnveidošanu, kognitīvo iemaņu attīstības veicināšanu, uzvedības izpausmju uzlabošanu. Ja nepieciešams, uzmanība var tikt fokusēta uz attīstību sekmējošām terapijas metodēm, tādejādi mēģinot ietekmēt problēmu netiešā veidā. Uzmanība nav fokusēta uz problēmu (traucējumu, simptomu) tieši, bet uz to iespējami ietekmējošiem faktoriem;

3) terciāli, izmantojot atbalstošo pieeju, uzmanību vērstu uz personības izaugsmi, lai palīdzētu pacientam tikt galā ar esošo problēmu, mazināt problēmas sekas vai mazināt problēmas attīstību preventīvā kontekstā. Hronisku un nedziedināmu saslimšanu gadījumos drāmas terapijas uzmanība tiek vērsta uz samierināšanos, skumju pārstrādi un situācijas pieņemšanu.

Drāmas terapijas indikācijas:

• Psihiskas saslimšanas (depresijas, t.sk. pēcdzemdību depresija, šizofrēnija, maniakāli depresīvā psihoze, alkoholisms, narkomānija, azartspēļu atkarība, izņemot akūtus stāvokļus);
• Funkcionāli sindromi un hronisks noguruma sindroms;
• Kustību un balsta sistēmas slimības (dažāda rakstura sāpes u.c.);
• Sirds un asinsvadu un vielmaiņas slimības (arteriālā hipertensija, stāvokļi pēc insulta u.c., izņemot akūtus stāvokļus, hiperlipidēmija, insulīna rezistence);
• Elpošanas orgānu slimības (bronhiālā astma);
• Ādas slimības (psoriāze, neirodermīts);
• Kuņģa un zarnu trakta slimības (hroniskas vēdera dobuma augšdaļas slimības bez organiska cēloņa).

Drāmas terapijas kontrindikācijas:

• Akūti stāvokļi (ķirurģiskas iejaukšanās nepieciešamība, akūta psihoze);
• Hroniskas saslimšanas paasinājums;
• nekompensēta arteriālā hipertensija;
• akūtas muskuļu un skeleta sāpes;
• dezorientācija laikā un telpā;
• paaugstināts spiediens acīs;
• redzes nerva bojājums ar izteiktu redzes bojājumu, dzirdes nerva bojājums ar izteiktu dzirdes bojājumu;
• grupā kontrindicēts piedalīties personām, kuras nespēj kontrolēt savus agresīvos impulsus un var apdraudēt citus grupas dalībniekus.

Nozīmīgs ir drāmas terapeita kopdarbs rehabilitācijas komandā. Darbojoties interdisciplināri, drāmas terapeiti var palīdzēt attīstīt pacienta izpratni par savām emocijām un jūtām, situācijas izpratni, savas identitātes apzināšanos, attīstīt spēju koncentrēties, uzlabot sociālās adaptācijas spējas. Drāmas terapija grupā veicina pacienta saskarsmes prasmes un sociālā tīklā attīstību. Visas šīs ietekmes palīdz uzlabot klienta dzīves kvalitāti, tādēļ ir uzskatāmas par svarīgu ārstniecības procesa sastāvdaļu. Drāmas terapija ir noderīga arī klientiem bez izteiktām medicīniskas dabas problēmām dzīves/attiecību/ biznesa situāciju diagnostikai un modelēšanai, situācijas un attiecību uzlabošanai.

Drāmas terapijas realizēšanai nepieciešams maģistra grāds veselības aprūpē un profesionālā kvalifikācija ar specializāciju drāmas terapijā.

Darbs ar pacientiem notiek individuāli vai grupā, pāru vai ģimenes terapijā, gan ar bērniem, pusaudžiem, gan pieaugušajiem un geriatrijas klientiem. Grūtniecēm un mātēm pēcdzemdību periodā. Pāriem ar ģimenes plānošanas traucējumiem. Pacientiem ar kustību traucējumiem. Saudzīgās iedarbības dēļ tā īpaši piemērota bērniem.

Drāmas terapiju var apmeklēt ar vai bez ārsta norīkojuma.

Kristīne Rudzinska,

Veselības zinātņu maģistre, mākslu terapeite, drāmas terapeite

Foto: baikang yuan no Unsplash