”runā ar mani
ir skaistākais lūgums
ko cilvēks cilvēkam lūdz”
(c): Laura Vinogradova

“Teju vai neticami, ka Bērnu mentālās veselības nedēļa “Runā ar mani” šogad svin jau piekto dzimšanas dienu. Ideja, kas bija kā mazs, kluss sapnis, kuru piepildījām pirmo reizi pirms pieciem gadiem, ir kļuvis par neatņemamu sastāvdaļu daudziem, arī man un “Debesmannai”, jo šķiet, ka mēs nebūtu “mēs” bez ikgadējās bērnu mentālās veselības nedēļas. Esmu neizsakāmi pateicīga savai mazajai “Runā ar mani” komandai, kas ziedo savu laiku, lai šī nedēļa izdotos, kā arī ikvienam klausītājam, skatītājam un sekotājam, kas ir kopā ar mums šajā nedēļā, jo bez jums šī nedēļa nebūtu iespējama. Piektajā Bērnu mentālās veselības nedēļā aicinu turēties pieskārienā – runājot, uzklausot un esot blakus,” novēl Iveta Parravani, biedrības “Debesmanna” dibinātāja un Bērnu mentālās veselības nedēļas “Runā ar mani” idejas autore.

Piektajā Bērnu mentālās veselības nedēļā “Runā ar mani” uz izglītojošām sarunām un lekcijām par bērnu mentālo veselību aicina ārsti, zinātnieki, klīniskie psihologi, psihoterapijas speciālisti un citi eksperti. Šogad savā pieredzē un zināšanās dalīsies ārsts – psihoterapeits Artūrs Miksons, psiholoģijas zinātņu doktore, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Diāna Zande, sertificētā klīniskā un veselības psiholoģe Aija Krišjāne, sistēmiskā ģimenes psihoterapijas speciāliste Nansija Lībiete, psiholoģijas zinātņu doktore,

kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa, psihiatre Linda Rubene, platformas uzvediba.lv un biedrības “Latvijas Autisma apvienība” vadītāja Līga Bērziņa, bloga espats.lv un grāmatas ”Mierpilna audzināšana” autore Viktorija Ozola, kā arī citi sabiedrībā zināmi speciālisti.

Piecgadei veltītās bērnu mentālās veselības nedēļas “Runā ar mani” aptverto tematu loks būs īpaši plašs – ārpusģimenes aprūpes un salikto ģimeņu izaicinājumi, vecāku mentālās veselības ietekme uz bērniem, fiziskās tuvības izaicinājumi ģimenē pēc bērnu piedzimšanas, veselīga ģimenes vide un veselīgas robežas, izdegšanas jeb hroniskā noguruma sindroma pazīmes bērniem, uzmanības noturība un koncentrēšanās, kā arī fiziskās un mentālās veselības mijiedarbība, ko ietekmē bērnu un jauniešu intelektuālā attīstība, zobu veselība, fiziskās aktivitātes un uzturs.

Arī šogad Latvijas skolas un bibliotēkas apmeklēs Bērnu mentālās veselības vēstneši, lai radoši un rotaļīgi iesaistītu bērnus sarunās par emocijām un to, kā mēs jūtamies, kā arī veicinātu izpratni, kāpēc ir svarīgi par to runāt. Bērnu mentālās veselības nedēļas vēstneses 2025. gadā ir dzejniece Ērika Bērziņa, rakstniece Inga Grencberga, radošo nodarbību vadītājas Kristīne Austere un Lelle Valodiņa, dzejniece Inga Pizāne, rakstniece un mūziķe Agnese Zarāne, dzejniece un māksliniece Talita Atvare, dzejniece un mūziķe Elīna Līce, rakstniece Zane Nuts, māksliniece Elizabete Tērmane, rakstniece un scenāriste Zane Zusta, kā arī rakstnieces Ulrika Ūpe un Laura Vinogradova.

Jau tradicionāli Bērnu mentālās veselības nedēļas laikā būs iespēja sekot līdzi @mazie.lasitaji Instagram kontam, kura saturu veido Laura Jambuševa, grāmatas “Diena, kuru es pārvērtu” autore. Nedēļas garumā Laura iepazīstinās sekotājus ar dažādām grāmatām par emociju dažādību un apzinātību. Grāmatu apskats tapis sadarbībā ar izdevniecībām “Latvijas Mediji”, “Zvaigzne ABC”, “Liels un mazs” un “Jāņa Rozes apgāds”.

Par godu Bērnu mentālās veselības nedēļas piecu gadu jubilejai šogad ir tapušas arī īpašas krāsojamās lapas, kas mudina uz savstarpēju cieņu, draudzību un sarunām. Zīmējumu autore ir māksliniece Ilze Vindberga. Krāsojamās lapas ir pieejamas lejupielādēšanai bez maksas biedrības “Debesmanna” mājaslapā (meklēt sadaļā Krāsot). Sadaļā Izzini atradīsiet Emociju apli, kas var būt noderīgs palīgs, lai runātu ar bērniem par emocijām un izjūtām.

Bērnu mentālās veselības nedēļas plāns:

Pirmdiena, 3. marts

10.00 Uzmanības noturība un koncentrēšanās.

Bērnu mentālās veselības nedēļu ‘Runā ar mani’ atklās Viktorija Ozola, platformas espats.lv veidotāja ar lekciju ‘’Uzmanības noturība un koncentrēšanās.’’ Lekcija būs skatāma Debesmannas Facebook profilā.

Tas, par ko vecāki sāk satraukties tikai sākumskolā, bet būtu vērtīgi zināt jau pirmsskolas vecumā.

*kļūdas un vilšanās;
*uzmanības noturība;
*tīšā un netīšā uzmanība;
*kā rotaļlietas, mūsu iesaiste un ekrāni var ietekmēt uzmanības noturību;
*”Viņš neko negrib darī!”
*bērns saka: “Man ir garlaicīgi!”

Ierakstu vari noskatīties šeit

18.00 Pirmā vizīte pie ginekologa. Kā sagatavoties?

Pusaudzības periodā piedzīvotās pieredzes paliek mūsu atmiņā ilgi. Pirmajai vizītei pie ginekologa nevajadzētu būt emocionāli traumatiskai pieredzei, bet gan cieņpilnai, mierpilnai un bez steigas, kas stiprinātu jaunas meitenes uzticēšanos ārstam un veicinātu turpmāku sadarbību. Kā runāt ar meitu par izmaiņām ķermenī un kāpēc ir svarīgi to darīt? Kā sagatavoties pirmajai vizītei pie ginekologa? Kad to plānot? Kas vizītes laikā notiek un ko no tās sagaidīt?

Eva Johansone uz sarunu aicinās topošo ginekoloģi Doru Rimku, lai parunātu par pubertāti, lai kopīgi ieskatītos, kas notiek ginekologa kabinetā un kā pusaudzi šai vizītei sagatavot.

Saruna iespējams noskatīties šeit.

Otrdiena, 4. marts

10.00 ”No dzīvesspēka līdz laimei – kā veidot veselīgu ģimenes vidi?”

Klīniskā psiholoģe Aija Krišjāne ar mums kopā ir jau otro gadu un šajā Bērnu mentālās veselības nedēļā vadīs lekciju par dzīvesspēku (angļu valodā – resilience). Savā lekcijā Aija atbildēs uz šādiem jautājumiem: * Kas ir dzīvesspēks?

* Vai dzīvesspēks piemīt mums visiem?

* Kā mēs varam palīdzēt bērnam stiprināt savu dzīvesspēku?

* Dzīvesspēks un attiecības ģimenē.

Lekciju vari noskatīties šeit.

18.00 Klusais sapnis – uzaugt ģimenē. Ārpusģimenes aprūpes izaicinājumi un ieguvumi.

Katrs bērns ir pelnījis uzaugt ģimenē, bet dažkārt bērns neuzaug ģimenē kopā ar bioloģiskajiem vecākiem. Šajā sarunā ar ārstu-psihoterapeitu Artūru Miksonu mēs runāsim par bērniem, kas uzaug ārpusģimenes aprūpē. Kādi ir riski bērna mentālai veselībai, kurš neaug kopā ar bioloģiskajiem vecākiem? Kas ir galvenie izaicinājumi bērna aprūpējošai ģimenei? Kā palīdzēt bērnam dziedēt traumatisko pieredzi un ar kādiem psiholoģiskiem šķēršļiem var saskarties bērna aprūpējošā ģimene, kad bērns ģimenē ienāk ar tiesas lēmumu? Apskatīsim arī resursus, ko bērns var iegūt, kad nonāk ārpusģimenes aprūpē, kas sekmē viņa attīstību. Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atbildes meklēs sarunas moderatore Elīna Baltskara 4. marta lielajā sarunā ar ārstu-psihoterapeitu Artūru Miksonu.

Sarunu iespējams noskatīties šeit.

Trešdiena, 5. marts

11.00 Fizisko aktivitāšu loma bērnu un pusaudžu mentālajā veselībā.

Vai labai mentālai veselībai ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes?
Vai labāk ir skriet, peldēt, staigāt vai varbūt tam patiesībā ir mazsvarīga loma ko darām, galvenais – lai darām?
Šajā Bērnu mentālās veselības nedēļā pirmo reizi ar mums kopā Klāvs Ēvelis, LU pasniedzējs, zinātniskais asistents, kurš patreiz vēl studē bioloģijas doktorantūras programmā.
Lekcijā par fizisko aktivitāšu lomu bērna/pusaudža mentālajā veselībā, Klāvs pastāstīs, kas tad īsti notiek smadzenēs un mūsu ķermenī, kad sportojam, kāpēc fiziskās aktivitātes ir svarīgas bērniem un pusaudžiem, kādu ieguvumu tās dod, un vai fizisko aktivitāšu var būt par daudz?
Lekciju vari noskatīties šeit.

13.00 Kā brūk un sabrūk šķirtie tēvi?

Pārrunāsim mentālos izaicinājumus, kam iet cauri tēvi, kad viņi šķirās – kaunam, aizvainojumam, nodevībai, naidam, pilnīgai personības un ikdienas pārbūvei, kamēr jāturpina būt par labu tēvu. Un kā būvēt attiecības no jauna – ar bērnu, sevi un bijušo partneri. Sadarbībā ar biedrību ”Tēvi” piedāvāsim sarunu ar sociālā uzņēmuma SIA “Dzīves oāze” valdes locekli Jāni Broku. Jānim ir vairāk nekā 20 gadu pieredze sociālajā un izglītības jomā, strādājot ar bērniem un ģimenēm. Viņš ir pieredzējis tēvu atbalsta grupu vadītājs un divu dēlu tēvs. Sarunu vari noskatīties šeit.

15.00 Kas kopīgs bērna zobu veselībai ar mentālo veselību?

Zobu veselībai ir vistiešākā saikne ar bērna mentālo veselību, lai gan nereti var šķist, ka kopīga tur nav nekā.
Zobu veselības problēmas var ietekmēt bērna dzīves kvalitāti kopumā. Zobu (ne)veselībai ir cieša saikne ar bērna ēšanu, runu, pašnovērtējumu, kas var samazināt vēlmi gan socializēties, gan palielināt riskus bērna mentālai un arī fiziskai veselībai.

Kādu lomu spēlējam mēs – pieaugušie sava bērna zobu veselībā? Cik svarīga ir regulāra zobu tīrīšana un zobārsta apmeklējums? Kā motivēt bērnu tīrīt zobus? Kā palīdzēt bērnam tikt galā ar bailēm un trauksmi no zobārsta? Kā atrast piemērotāko zobārstu bērnam, lai bērns justos droši?
Šajā Bērnu mentālās veselības nedēļā Agnese Drunka uz sarunu aicinās ‘’Apines Klīnika’’ zobārsti Māru Valdmani, lai atbildētu uz šiem un daudziem citiem jautājumiem par bērnu zobu veselību.

Sarunu vari noskatīties šeit.

18.00 Vai bērni arī var izdegt?

Klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa ieguva psiholoģijas zinātņu doktores grādu 2022. gadā pētot profesionālas izdegšanas fenomenu. Bērnu mentālās veselības nedēļā Valdis Melderis sarunāsies ar psiholoģi par izdegšanu bērnos. Kā izdegšana izpaužas bērnā? Kas to veicina? Kādām pazīmēm mums jāpievērš uzmanība un kādi riski ir bērna veselībai, ja šīs pazīmes ignorējam? Kā mēs varam palīdzēt un atbalstīt bērnu, kas piedzīvojis izdegšanu?
Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem meklēsim atbildes trešdienas lielajā intervijā.
Sarunas ierakstu vari noskatīties šeit.

Ceturtdiena, 6. marts

15.00 Veselīgu robežu nozīme ģimenē.

Par robežām pēdējā laikā tiek runāts daudz – svarīgi bērnam mācīt robežas, vēl svarīgāk tās ir izturēt, nevajag tās tik striktas, bērna uzdevums ir robežas lauzt, jo tikai tā bērns var robežas apzināties…Informācijas tik daudz, ka apmaldīties.
Kas tad īsti ir un nav robežas? Kādi ir robežu veidi un kā parūpēties par veselīgām robežām? Ko darīt situācijās, kad robežas tiek pārkāptas? Kādā vecumā sākt bērnam robežas mācīt?
Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem mēs meklēsim atbildes kopā ar psiholoģi Evitu Štālu ceturtdien, 6. martā 15.00 Debesmannas Facebook profilā. Lekcijas ierakstu vari noskatīties šeit.

17.30 Saliktās ģimenes – ieguvumi, zaudējumi, izaicinājumi.

Latvijā ir ļoti augsts šķirto ģimeņu skaits un starp mums ir ģimenes, kurās aug bērni no vecāku iepriekšējām attiecībām.
Uz ceturtdienas sarunu Agnese Drunka aicinās sistēmisko ģimenes psihoterapijas speciālisti Nansiju Lībieti, lai parunātu par saliktām ģimenēm. Kā tavi un mani bērni kļūst par mūsu bērniem? Cik viegli ir pieņemt otra bērnu, vai iespējams to iemīlēt un pieņemt kā savējo? Ar kādiem izaicinājumiem saskaras ģimene – kā pieaugušie, tā bērni, lai izveidotu jaunu ģimeni? Kā atbalstīt sevi un bērnu(s) šajā ceļā?
Sarunas ierakstu vari noskatīties šeit.

Piektdiena, 7. marts

10.00 Mums ir bērni, bet nav seksa.

Kad ģimenē ienāk bērns, mainās gan laika sadalījums, gan prioritātes, gan pāra attiecības un visbiežāk pāri izjūt to, ka mainās tieši seksuālā dzīve. Lai gan tas ir pavisam normāli pēc mazuļa piedzimšanas, diemžēl daudziem pāriem šī distancēšanās ieilgst.
Šajā sarunā Diāna Zande pastāstīs par seksualitātes attīstību gan pēc bērniņa piedzimšanas, gan arī vēlāk, kad ģimenē bērni jau ir paaugušies. Kā sekmēt seksuālo tuvību, kā līdzās vecāku lomai saglabāt arī mīlētāju lomu un nekļūt par svešiniekiem?
Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem meklēsim atbildes kopā ar Psiholoģijas zinātņu doktori, KBT psihoterapeiti Diānu Zandi piektdien, 7. martā 10.00 Diānas Zandes IG kontā. Pasākuma ierakstu vari noskatīties šeit.

12.00 Kā uzturs var ietekmēt pusaudža veselību?

Par veselīgu uzturu un tā svarīgumu bērna attīstībā tiek runāts daudz, un arī mēs šajā Bērnu mentālās veselības nedēļā vēlamies parunāt par uztura lomu tieši pusaudžu attīstībā.
Vai uzturam ir kas kopīgs ar mentālo veselību? Kā pārlieku neveselīgs uzturs var ietekmēt pusaudža mentālo veselību? Vai veselīgs uzturs var palīdzēt uzlabot garastāvokli un koncentrēšanos? Kādi produkti un uzturvielas ir jo īpaši svarīgas, un ko vajadzētu patērēt mazāk?
Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem savā lekcijā pastāstīs sertficēta uztura speciāliste Inese Liepiņa-Ašmane.
Lekcijas ieraksts ir pieejams šeit.

16.00 Neredzamā nasta – kā vecāku psihiskā veselība veido bērna pasauli?

Kad sašķobās vecāku psihiskā veselība, ir teju neiespējami būt blakus bērnam emocionāli. Fiziski – mēs varbūt vēl varam parūpēties, būt blakus un aprūpēt bērna fiziskās vajadzības, bet emocionāli – ir teju neiespējami nodrošināt bērna emocionālās vajadzības. Kādu lomu spēlē vecāku psihiskā veselība bērna attīstībā? Vai bērns jūt vairāk nekā redzams? Kā būt emocionāli pieejamam bērnam, kad paša psihiskā veselība to īsti neatļauj? Kā runāt ar bērnu, ja kāds no vecākiem sadzīvo ar psihisku saslimšanu?
Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atbildes meklēs Elīna Baltskara sarunā ar ārsti-psihiatri Lindu Rubeni.
Sarunas ieraksts ir pieejams šeit.

19.00 Dzimtes identitāte. Kas tas ir un kā veidojas?

Mūsu sabiedrībā joprojām valda liela stigma un nosodījums, kad runājam par cilvēkiem, kuri nav heteroseksuāļi. Mums joprojām ir grūti pieņemt atšķirīgo no ierastā.
Šajā Bērnu mentālās veselības nedēļā mēs vēlamies runāt par mūsu bērniem – pusaudžiem un tīņiem, kuri savu dzimtes identitāti izjūt atšķirīgāk.
Kas ir dzimtes identitāte un kā tā veidojas? Kādi ir dzimtes identitātes veidi?
Ar kādām grūtībām var saskarties pusaudzis/tīnis, kas saskāries ar dzimumidentitātes krīzi? Kā par to runāt ar draugiem, vecākiem, skolotājiem? Kā vecāki var atbalstīt savu bērnu, kas neredz sevi piederīgu konkrētai dzimtei?
Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atbildēs klīniskais psihologs, GSRD terapeits Artūrs Zaremba. Lekcijas ieraksts ir pieejams šeit.

Svētdiena, 9. marts

16.00 Sarežģīta uzvedība un laika izjūta.

Ir bērni, jaunieši un pieaugušie, kuri ir impulsīvi vai eksplozīvi nevis tāpēc, ka viņi ir slikti audzināti, izlaisti vai ļauni, bet tāpēc, ka viņiem trūkst spējas uztvert un saprast laiku. Laika izjūta ir būtiska, lai bērns varētu plānot, kontrolēt savu uzvedību un palikt emocionālajā līdzsvarā. Bez laika izjūtas viņi bieži tiek sodīti par “sliktu uzvedību”, kas patiesībā izriet no nespējas izprast un strukturēt laiku.

– Viņi var vēlēties kādu lietu tūlīt vai ar kādu izrēķināties nekavējoties, jo viņiem ir sajūta, ka nākotnes nav.
– Viņi mēdz atlikt uzdevumus līdz pēdējam brīdim, jo visu laiku šķiet, ka “vēl ir laiks,” un pēkšņi laika vispār nav.
– Parasti viņi neizprot, kā mazās darbības tagad var ietekmēt nākotnes rezultātu.
– Tā visa sekas ir paaugstināta trauksme, zema pašapziņa un konflikti ar citiem.

Labā ziņa ir tā, ka laika izjūtu var trenēt gan maziem, gan lieliem bērniem un arī pieaugušiem. Kā?

Par to šajā vebinārā pastāstīs Līga Bērziņa, uzvediba.lv platformas veidotāja. Vebināra ieraksts ir pieejams šeit.

“Runā ar mani” organizē biedrība “Debesmanna”. Visi pasākumi ir bez maksas
un noritēs tiešsaistē “Debesmanna” un citu sadarbības partneru Facebook, un Instagram profilos.

Lielu paldies sakām Londonas latviešu biedrībai ”Giving for Latvia” par €1000 ziedojumu šīs nedēļas tapšanā.
Sarunu un lekciju ieraksti būs pieejami Debesmanna.com YouTube kanālā.