Pēcdzemdību depresija nav mīts… tā ir reāla parādība, kas var

skart jebkuru sievieti.

Pēcdzemdību depresijas posmi ir dažādi sākot ar to, ka tās var būt dažas dienas vai nedēļas, līdz pat ļoti ilgstošam laika posmam, kas var novest līdz ģimenes sabrukšanai vai absolūtam dzīves jēgas zudumam. Emocionālās izjūtas, depresijas gadījumā ir skumjas, vientulības sajūta, vilšanās, vainas sajūta, nomāktība, raudulība vai pat aizkaitināmība un bezcerība, kam seko dzīvesprieka zudums. Psihosomatiskie traucējumi izpaužas kā ēstgribas trūkums, galvas reiboņi, kuņģa un zarnu darbības traucējumi. Vienlaikus novērojams pārmērīgs nogurums, piena zudums, bezmiegs un seksuālo interešu zudums.

Labdien, dārgās sievietes!

Mani sauc Ieva Zumente, esmu divu meitu mamma un praktizējoša Geštaltterapeite. Kad dzima mana pirmā meita (pirms 10 gadiem) man vēl nebija nekādas saistības ar psihoterapiju. Tagad analizējot toreizējo situāciju, saprotu, ka man bija pirmsdzemdību depresija, kas vēlāk pārauga arī pēcdzemdību depresijā. Pasliktinājās attiecības ar vīru, dzīve likās nepanesama. Un ne miņas no gaidīšanas laika burvības, par ko mēdza runāt citas sievietes. Par to, ka man varētu būt pirmsdzemdību depresija, man nebija ne jausmas. Visdrīzāk vainoju sevi un līdzcilvēkus sev apkārt, gaidīju atbalstu un mīlestību dziļi sirdī paslēptu, ārēji noslēdzoties arvien vairāk un vairāk.

„Grūtības tikt galā ar depresiju un atbalsta trūkums negatīvi ietekmē ģimenes attiecības, kā arī attieksmi pret dzīvi un rada negatīvu attieksmi pret nākamajām dzemdībām.” (Rutka, 2001).

Dažus gadus vēlāk, nonācu pie psihoterapeita, jo mana ģimenes dzīve draudēja izjukt, es biju uz sabrukuma robežas, neatrisinātās manas personības šķautnes bija tepat.

Man bija tā laime, satikt patiesi atbalstošu, pacietīgu un kompetentu Geštaltterapeitu, kurš ar savu cilvēkmīlestību palīdzēja saprast un ieraudzīt pašai sevi. Manā gadījumā, tās nebija nedēļas – tie bija gadi, līdz pamanīju, ka dzīve kļūst vieglāka. Mana interese par psihoterapiju kļuva ar vien lielāka, līdz nolēmu studēt Geštaltterapiju.

Kas ir Geštaltterapija un ar ko tā atšķiras no citām terapijām?

Geštaltterapijā cilvēka uzmanība tiek vērsta uz “šeit un tagad” notiekošajiem procesiem, tā sekmējot atbildību un apziņas līmeni. Atbalsts un profesionāls skats no malas, atjauno spējas izjust mieru un līdzsvaru. Neapzinātās, neizgaismotās, personības daļas sākotnēji tiek ieraudzītas un vēlāk arī pieņemtas, tā atjaunojot spējas izjust prieku, mīlestību un laimi.

Geštaltterapijā nevairās ne no ciešanām, ne priekiem. Geštaltiskās psihoterapijas mērķis ir personības uzplaukums, vienlaikus nekultivējot terapeitisko mazohismu – pārāk ilgstoša kavēšanās sērās un traumatiskos pārdzīvojumos no savas dzīves, bieži vien to vēl vairāk nostiprina atmiņā, nemitīga gremdēšanās sērās, nepalīdz tikt pāri šīm skumjām.

Mans lielākais ieguvums bija patiesu kontaktu veidošana ar līdzcilvēkiem,kas pārauga spējās, veidot līdzsvarotas attiecības ar apkārtējo pasauli, kā arī spēju apzināties to, kas ir tie traucēkļi, veidot pilnvērtīgas attiecības, un ,kas ir tas, kas man bieži licis atkārtot slimīgus, neirotiskus uzvedības scenārijus. Geštaltterapijas metodes ļauj pamanīt un novērot procesus, kuri bloķē un pārtrauc kontaktu ar otru cilvēku, palīdz apzināties un izmainīt stereotipus, šķēršļus un ilūzijas, kas stājas mūsu dzīves ceļā.

Ņemot vērā, savu personisko pieredzi, es ticu un zinu, ka psihoterapija palīdz tikt galā ar depresiju, un palīdz atgūt dzīves prieku un laimi. Vienīgais ceļš ārā no depresijas ir iet un meklēt palīdzību un atbalstu. Un šeit pat nav būtiski, pie kāda psihoterapijas virziena Jūs nokļūstat, galvenais, lai Jums izveidojas labs kontakts ar terapeitu. Tuvība ir tā, kas spēj mūs dziedēt.

Galvenais ir nepalikt vienam, meklējiet atbalstu – sākot ar tuviniekiem undraugiem, beidzot ar profesionālu palīdzību. Depresija pati par sevi ir pasivitāte, tāpēc, es Jūs aicinu ticēt un meklēt atbildes uz saviem jautājumiem.

Lai Jums veicas,

Ar mīlestību,

Ieva

Foto: Jenna Norman no Unsplash