No 6. līdz 12. martam norisināsies jau trešā Bērnu mentālās veselības nedēļa “Runā ar mani”, kuras mērķis ir izglītot vecākus un atbalsta personas par bērnu mentālo veselību, kā arī informēt par resursiem, kur rast palīdzību Latvijā.
“Runā ar mani” organizē Biedrība “Debesmanna”, visi notikumi ir bez maksas un norit attālināti “Debesmanna” un citu sadarbības partneru Facebook, un Instagram lapu tiešraidēs.
Lekciju ieraksti būs pieejami Debesmanna.com Facebook lapā un YouTube kanālā.
Šī gada bērnu mentālās nedēļas ietvaros ir lielisks jaunums – visas nedēļas garumā būs iespēja sekot līdzi @mazie.lasitaji Instagram kontam, kura saturu veido Laura Jambuševa. Visas nedēļas garumā Laura iepazīstinās ar dažādām grāmatām, kas domātas bērniem un jauniešiem par mentālo veselību, un emocionālo labsajūtu. Laura ir ģimenes un bērna tiesību asociētā pētniece organizācijā “Baltic Human Rights Society”, kā arī Saeimas Juridiskā biroja juridiskā padomniece. Jau 6. martā @mazie.lasitaji Instagram kontā lasīsim kopā – būs arī konkursi, kur varēs laimēt grāmatas.
Šī gada lielākais jaunums – GleznoJums. Šo jaunumu kūrē māksliniece Laura Juhņeviča kopā ar rakstnieci Lauru Vinogradovu, rakstnieci Zani Zustu, Gati Smidrovski no Biedrības “Tēvi”, Bērnu slimnīcas Infekciju kontroles dienesta vadītāju Danu Isarovu, mūziķi Martu Grigali un TV personību Valdi Melderi radīja 2 lielizmēra (1.20m x 1.50m) gleznas “GleznoJums”. Tās plānotas pārdot izsolē, lai atbalstītu Bērnu slimnīcas uzsākto kampaņu un atbalstītu jaunā Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra labiekārtošanu.
Šogad bērnu mentālās veselības nedēļu izkrāsos arī rakstnieki – Inga Gaile, Sabīne Košeļeva, Zane Zusta, Inga Pizāne, Laura Vinogradova, Lote Vilma Vītiņa, Iveta Troalika, Krista Anna Belševica un Kaspars Zalāns. “Es runāju” ir mazi video stāsti, kuros Latvijas rakstnieki runā par savu mentālo veselību, dalās kā mentālā veselība palīdz vai gluži pretēji – traucē viņu rakstīšanas procesā un radīšanas jomā, arī dalās par to, kā viņi rūpējas par savu mentālo veselību.
Nedēļas plāns:
Pirmdien, 6. martā, plkst. 10.00 “Pārslēgšanās situācijas bērnudārza vecumā” – Viktorija Ozola, platformas EsPats.lv. veidotāja. Lekcijā par to, kā vadīt situācijas, kad jāiet gulēt, ēst, ārā no mājām vai jāsēžas autokrēsliņā, bet bērns nedzird vecākus, nevēlas sadarboties vai atklāti protestē. Plkst. 14.00 “Efektīvas metodes skolotāja un skolēna labbūtībai” – lekcijā runās par dažādām praksē pārbaudītām metodēm kā strādāt un sadarboties ar bērniem, kuriem ir AST vai UDHS un arī par to, kā “neizdegt” pašam šajā procesā. Lekciju vadīs Ināra Oļena, Mg Paed, uzvedības analītiķe ar 42 gadu pedagoģisko pieredzi, Viduskurzemes pamatskolas – attīstības centra direktore.
Otrdien, 7. martā, plkst. 10.00 “Ko vecāki domā par bērnu seksuālo attīstību un ko domā paši bērni?” – Valdis Melderis sarunā ar Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāju Ivetu Ķelli centīsies rast jautājumus uz to, kā mēs varam palīdzēt bērniem pieaugt, kā mēs varam mēģināt bērniem būt bērniem. Vai varam, vai spējam, vai mums ir zināšanas būt blakus un atbalstīt bērnu šajā pusaudžu laikā? Plkst. 17.00 “Kā atpazīt UDHS bērnu?” – lekciju vadīs klīniskā psiholoģe Simona Raize, kas specializējas darbā ar bērniem un ir UDHS koučs apmācībā. Nodarbības laikā klausītāji varēs iepazīties ar UDHS raksturojošajām pazīmēm un kā UDHS bērna uzvedību var atšķirt no neirotipiska bērna.
Trešdien, 8. martā, plkst. 13.00 “Rūpes par grūtnieču un mammas miega kvalitāti kā nozīmīgs faktors bērna nomoda – miega ritma nodrošināšanā” – bērna pirmie dzīves gadi ir pilni ar miega pārmaiņām un par to šajā lekcijā vairāk pastāstīs Zane Zolmane – grūtnieču, zīdaiņu un bērnu miega speciāliste, platformas “Miega mamma” veidotāja. Plkst. 16.00 “Vai bērns var kaitēt bērnam? Kas ikvienam vecākam būtu jāzina par kaitējošu seksuālu uzvedību starp bērniem?” – lekcijas moderators Valdis Melderis aicinās uz sarunu “Centrs Dardedze” klīnisko psiholoģi Sindiju Dziedātāju, lai runātu par kaitējošu seksuālu uzvedību bērnu vidū.
Ceturtdien, 9. martā, plkst. 12.00 “Grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību perioda ietekme uz bērna un vecāku attiecībām: mīti un zināmais” – satrauktām grūtniecēm būs nemierīgi bērni, epidurālā analgēzija traucēs saiknei ar bērnu, vai mātes un tēva aprūpe atšķiras? Dūla, zīdīšanas konsultante Līga Vasara-Brakmane apskatīs šos un citus pieņēmumus no tradīciju, pieredzes un zinātnes viedokļa. Plkst. 19.00 “Ēšanas traucējumi bērnu un pusaudžu vidū” – ēšanas traucējumu saslimšanas bērnu un pusaudžu vidū būtiski pieaug kopš COVID -19 mājsēdes. Sarunas moderatore Agnese Drunka uz sarunu aicinās psihiatri Ilzi Mežraupi, kas ir Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas ēšanas traucējumu programmas vadītāja. Sarunā piedalīsies arī Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas rezidente Kristīne Mackēviča.
Piektdien, 10. martā, plkst. 10.00 “Perfekcionisms – bērna draugs vai bieds?” – sarunā ar Agnesi Drunku ārsts-psihoterepeits Artūrs Miksons pastāstīs par perfekcionismu bērnos. Plkst. 13.00 “Emocijas un to ietekme uz bērna fizisko veselību” – Vai emocijas ietekmē bērna veselību, kas notiek bērna ķermenī, ja stresa situācija ir regulāra, ilgst stundām un pat dienām ilgi? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem, atbildes meklēs Laura Grēviņa kopīgi ar psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas ārsti-psihoterapeiti Madaru Pumpuri. Plkst. 16.00 “Bērns ar invaliditāti. Kā ģimenē ar to dzīvot?” – sarunas moderatore Anete Bendika uz sarunu aicinās klīnisko psiholoģi, kognitīvi biheiviorālo psihoterapeiti Diānu Zandi, lai runātu par to, kā sadzīvot ar bērna invaliditātit ģimenē, kā bērns ar invaliditāti ietekmē citus brāļus un māsas. Runās par vecāku pārdzīvojumiem atklājot bērna diagnozi un kā vecāku emocionālais stāvoklis ietekmē citus bērnus ģimenē, vai emocijas slēpt, vai skaidrot un kā to darīt, cik mūsu sabiedrība ir iekļaujoša un kā mēs runājam par invaliditāti?
Sestdien, 11. martā, plkst. 11.00 “Demence tuviniekam. Kā par to runāt ar bērnu?” – demence nav normāla novecošana un ļoti bieži to ir grūti pieņemt un par to runāt, jo tuvais cilvēks ir kļuvis nepazīstams gan valodā, gan darbībā. Kas ir demence, kādi ir tās veidi un riska faktori, kā runāt ar bērnu par šo slimību, kas pārvērtis omu, opi (un citus tuviniekus) līdz nepazīšanai? Šajā lekcijā psihiatre Ieva Everte aplūkos iespējamos preventīvos soļus un ieteiks praktiskus ieteikumus tuviniekiem par to kā būt, kā atbalstīt, kā palīdzēt ar šo dzīvot.
Svētdien, 12. martā, plkst. 15.00 “Prasmes jaunam sākumam” – nereti, satiekot vecākus, kuru bērniem ir nozīmīgas uzvedības grūtības, mēs dzirdam frāzi “Viss bija labi līdz nomainījās….” reizēm daudzpunktu vietā ir audzinātāja, reizēm – bērnudārzs, skola, dzīvesvieta, draugi, ierastais ritms utt. Pārmaiņas, pat pozitīvas, var būt liels satricinājums, un adaptācijai nepieciešams noteikts prasmju komplekts. Kā palīdzēt bērnam, kā palīdzēt sev – par to šajā lekcijā stāstīs Līga Bērziņa, platformas uzvediba.lv veidotāja.