Atzīsim sievietes, ka mūsu partneri ne vienmēr ar tādu pašu dedzību kā mēs plāno grūtniecību. Bieži viņi vienkārši piekrīt tam, ka sieviete saka: “es gribu mazuli”. Ir vīrieši, kas ļoti vēlas bērnu, bet ne vienmēr tas nozīmē, ka viņi ir patiešām GATAVI pārmaiņām, kādas notiek pāra dzīvē, kad partneri kļūst par vecākiem. Un ir vīrieši, kuri apdomā ģimenes pieaugumu, apsverot visus par un pret, lai atbildīgi uzņemtos jaunas rūpes. Ir arī vīrieši, kuri alkst pēc ģimenes pieauguma, par spīti tam, ka partnere godīgi atzīst to, ka nav gatava mazulim (jebkādu iemeslu dēļ). Kad iestājas grūtniecība, vīrieša pirmā reakcija var nebūt sajūsma. Viņam par jauno ziņu vajag padomāt, “sagremot”, pierast pie tās. Tas nenozīmē, ka viņš “vispār” negrib bērnu vai nemīl jūs, vienkārši – viņam vajag drusku laika, lai aptvertu pārmaiņas un pierastu pie tām. Varbūt, ka viņam ir bijuši citi plāni un tagad tie jāmaina, un ir nepieciešams laiks, lai aptvertu “kūleni”, ko dzīvē ienes grūtniecība. Daži partneri tiešām apraudas aiz laimes, uzzinot, ka sieva ir stāvoklī. Atzīsim sievietes, ka mums patiktu šāda vīra reakcija, bet tas nenozīmē, ka tādai tai obligāti jābūt. Daudzi vīrieši nav raduši savas emocijas paust dedzīgi un atklāti. Bieži vīrieši neizrāda sajūsmu par partneres grūtniecību tāpēc, ka nav redzējuši savu tēvu emociju izpausmes (emociju slēpšana ir ģimenes un arī kultūras tradīcija). Dažreiz pati sieviete neļauj izpaust vīrietim emocijas (ir grūti klausīties partnerī, kurš atklāj savas šaubas, dusmas, skumjas un, ja vīrietim neļauj paust “nepatīkamās” emocijas, tad viņam var būt grūti izpaust arī maigumu, laimi vai mīlestību). Arī stereotipi par vīrišķīgu vīrieti joprojām nemanāmi, bet ļoti spēcīgi ietekmē daudzu vīriešu uzvedību. Un stereotips vēsta – vīrieši nav emocionāli (pat ja tā nav tiesa). Bieži vien partneris nelej laimes asaras par grūtniecības iestāšanos arī tāpēc, ka vīriešiem biežāk raksturīgs ikvienu jaunu dzīves situāciju uztvert no problēmu un to risināšanas skatu punkta – kā tagad mainīsies mūsu dzīve, vai es varēšu savai sievai / bērnam nodrošināt visu labāko? Viņa galvā jau tikšķ skaitītājs. Viņš jūtas atbildīgs. Diemžēl, ir arī gana daudz tādu vīriešu, kuri nav nobrieduši kā personības un paziņojumu par partneres grūtniecību uztver vai nu visai vienaldzīgi (pati gribēji bērnu…) vai pat skaidri pasaka – taisi abortu. Lai kā mums tas nepatiktu, tā notiek. Tāpēc ir svarīgi, lai mazulis ienāk nobriedušās pāra attiecībās (nobriedušas attiecības ne vienmēr nozīmē gados vecākiem pāriem). Pāriem, kuri ir gatavi tam, ka bērns mainīs līdzšinējo dzīvi. Abiem partneriem. Tātad, vīrieši tieši tāpat kā sievietes ziņu par grūtniecību var uztvert ārkārtīgi dažādi un diemžēl ne vienmēr ir tā, ka abi partneri jūt vienu un to pašu – sajūsmu, atbildību, tuvību, jo katram pārī ir sava pieredze, savi uzskati, gaidas, vēlmes, stereotipi. Nepārmetīsim vīrietim nejūtīgumu vai intereses trūkumu, “nespēju” saprast sievieti. Vienkārši pajautāsim – kā ir tev, domājot par to, ka mums būs bērns? Kā tu jūties ar mūsu grūtniecību? Kā tev ir ar mani tagad, kad tik ļoti koncentrējos uz savām sajūtām? Kas ir tas, par ko tu raizējies, domājot par bērna ienākšanu? Par ko fantazē? Ko es varu darīt, lai Tu justos vairāk iesaistīts vai tieši otrādi, ne tik ļoti ievilkts grūtniecības norisēs? Kas šobrīd tev vajadzīgs no manis? Kā es tevi varu atbalstīt? Jautājums jau pēc būtības ir viens – KĀ IR TEV? Pajautā savam partnerim, sagaidi atbildi (dažreiz jāgaida ilgāku laiku) un līdz galam noklausies atbildi (nepārtrauc un nestāsti par to, kā viņam vajadzētu justies, vienkārši klausies – kā viņš jūtas). Un ‘sagremo’ viņa atbildi.

P.S. – dari to arī pēc tam, kad bērns ir piedzimis – biežāk aprunājies ar vīru par to, ko jūt viņš. 

Šī raksta pilnīga vai daļēja pārpublicēšana citos informācijas avotos (tīmekļa vietnēs, preses izdevumos, bukletos u.tml.) pieļaujama situācijā, ja tas iepriekš rakstiski saskaņots ar biedrības ‘Debesmanna.com’ valdi un ir saņemta rakstiska atļauja.

Lai saskaņotu pārpublicēšanu, lūdzam rakstīt uz iveta@debesmanna.com