Jau atkal ar asarām acīs nākas lasīt par kārtējo traģēdiju, kur bojā gājis mazulis vai māmiņa, šoreiz mazulis… Cēsīs…

Jau atkal atverot komentārus uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi cilvēki, kas nemetas nomētāt jauno māmiņu ar akmeņiem….

Un atkal nākas saprast, cik maz mēs zinām par nelaimi, kas var piemeklēt jebkuru jauno māmiņu – PĒCDZEMDĪBU DEPRESIJU! Cik sabiedrība ir neinformēta par tās cēloņiem un sekām. Par to kā novērst daudzas nelaimes….

Pēdējo dažu nedēļu laikā esam saņēmuši vairākus e-pastus, kur visos ir palīgā saucieni – palīgā, man/manai draudzenei/māsai/sievai ir ļoti slikti. Ko lai daru? Vai varu kaut kā palīdzēt?  Un dažreiz situācija e-pasta otrā galā jau ir tik nopietna, ka jaunās māmiņas galvā maisās tik drūmas (lasi: sliktas) domas, ka tās biedē ne tikai draudzeni, vīru vai māsu, bet jau viņu pašu, jo top skaidrs, ka ir daudz trakāk kā vispār spējam iedomāties.

Bet diemžēl bieži un pat pārāk bieži pati sieviete vienkārši nesaprot, kas ar viņu notiek (kur nu vēl citi) un no apkārtējiem, tā vietā, lai par problēmu informētais partneris, māsa vai draudzene laicīgi pamanītu izmaiņas sievietes uzvedībā un rīkotos, tiek saņemti nopēlumi, nievājumi, pārmetumi un lamas. Un tie ir brīži, kad sieviete sāk slēpties…arī no sevis un nonāk pilnīgi citā realitātē. Tie ir brīži, kad aiz lielajiem smaidiem, ES ESMU TIK LAIMĪGA, VISS IR IDEĀLI – slēpjas sauciens pēc palīdzības!

Tāpēc, mēs, tās mammas, kas šo visu ir piedzīvojušas, no sirds lūdzam – ja jums ir draudzene, sieva, māsa vai meita, kura nesen kļuvusi par māmiņu – pajautājiet kā viņa jūtas. Vai ir kaut kas, kas viņu nomāc, baida? Atgādiniet, ka tas ir pilnīgi normāli, justies bailīgai, satrauktai, būt neziņā par to kas būs un kā būs…jo īpaši svarīgi šo jautājumu uzdot, kad draugs/otra pusīte ir atgriezies darbā un māmiņa ar mazo ir palikusi mājās divatā. Iedrošini draudzeni (māsu u.c.) runāt un uzklausiet nenosodot, lai cik traki izklausītos dzirdētais. Un galvenais – iedrošiniet jauno māmiņu griezties pēc palīdzības, ja un kad vien viņa ir gatava to darīt – galvenais, kas viņām ir jāzina – viņas NAV VIENAS!

Kur griezties? Dodies pie sava ģimenes ārsta, psihiatra, lai veiktu medicīnisku izpēti (ārsta apmeklējums vēl nenozīmē, ka esi slima vai nenormāla, un ne vienmēr depresiju ārstē ar medikamentiem, bet nepieciešamības gadījumā ir svarīgi laikus sākt lietot atbilstošus medikamentus). Daudzi joprojām nezina, Latvijā psihiatri ir tiešās pieejamības ārsti, kas nozīmē, ka Tu vari pierakstīties pie sev vēlamā speciālista, samaksājot pacienta nodevu tikai pirmajā ārstēšanās reizē. Vairāk informācijas par to Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas mājaslapā. Neļauj nosaukumam Tevi sabaidīt. Tāpat Tu vari doties pie klīniskā psihologa vai psihoterapeita (depresijas gadījumā ieteicamie psihoterapijas virzieni ir interpersonālā psihoterapija, kognitīvi biheiviorālā psihoterapija vai arī īstermiņa psihodinamiskā psihoterapija).
Ja tomēr baida uzreiz griezties pēc profesionālas palīdzības, tad droši vari to meklēt Debesmannā. Vari mums rakstīt un mēs Tevi uzklausīsim, ieteiksim kur meklēt un griezties pēc palīdzības. Tāpat pēc palīdzības vari griezties  Mammāja, kur varēsi saņemt palīdzību ikdienas rūpēm, pie Pep mammām, kuras var piedāvāt pirmo emocionālo palīdzību un dūlas. Atbalstu vari meklēt arī depresijas un trauksmes biedrībā ‘Sauleszīmes‘. Ja Tev ir slikta pašsajūta vai nomāc domas par pašnāvību un tuvumā nav neviena, ar ko aprunāties un kam lūgt palīdzību,zvani uz krīzes centra ‘Skalbes‘ krīzes tālruni, kur Tevi uzklausīs un sniegs padomu. Īpaši smagās un dzīvībai bīstamās situācijās zvani neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai uz 113.

Diennakts krīzes tālruņi krīžu un konsultāciju centrā „Skalbes”:
67222922 (Lattelecom)
27722292 (Bite)

Mēs esam gatavas uzklausīt un palīdzēt… mēs esam tur bijušas un ļoti labi zinām – bieži vien viss, kas ir vajadzīgs, ir tuvs, atbalstošs plecs…zināt, ka neesi viena un ir kāds, ar kuru vari no visas sirds parunāt un saprast, ka neesi traka. Ir tik labi, ka ir kāds, kas tevi samīļo un pasaka – būs labi. Lūdzu zvaniet, rakstiet, nāciet! Mēs varam un gribam palīdzēt!

Nepaliec vienatnē! Kopā mēs varam!

Tava Debesmanna

Foto: http://www.familylifecanada.com