Mākoņu pilis, ilūzijas un realitāte.

‘Mūsu meitiņa bija ļoti, ļoti gaidīts bērniņš. Divus gadus mērķtiecīgi plānojām grūtniecību, bija veselības problēmas, ar kurām veiksmīgi tikām galā un, kad beidzot izdevās, lidoju pa mākoņiem aiz laimes. Tiesa gan, bija arī liela baiļu sajūta, kad tik kaut kas nenotiek. Dikti sargāju sevi visu grūtniecības laiku. Bailes, zināmā mērā, traucēja izbaudīt gaidīšanas laiku. Biju […]

Par mammu nepiedzimst

‘Es nezinu, vai man bija vai ir pēcdzemdību depresija, bet kaut kas ar mani notika. Speciālista palīdzību neesmu meklējusi, jo īsti nezinu kādu un kur: psihologu, psihiatru vai psihoterapeitu?Dēls bija gaidīts, grūtniecība bija ideāla, bet es pamanīju, ka hormoni mani padara emocionālu un diezgan raudulīgu. Visu dzīvi sevi pazinu kā emocionāli stabilu un racionāli domājošu […]

Kad piedot sev ir visgrūtāk…

Man patiešām grūti pateikt, kad manā dzīvē pirmo reizi ienāca trauksme un depresija. Cik vien sevi atceros, esmu bijis trauksmains un satraukts bērns, bērnība man asociējas ar smagumu kaut kur kuņģa apvidū un attiecīgi ļoti sliktu apetīti, pastāvīgu baiļu sajūtu kaut kur pakausī. Ar pauzēm savās drošajās vietās – mājās vai pie vecmāmiņas vasaras brīvlaikā. […]