Anastasija Barziloviča
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu un jauniešu klīniskā veselības centra Ēšanas traucējumu komanda (tel.nr. 25680022)
Veselības centrs Vivendi Bērnu psihiatrs (tel.nr. 20451777)
anastasija.barzilovica@bkus.lv
Ēšanas uzvedības nozīme pusaudžu vecumā
Ēšanas traucējumi pusaudžu vecumā ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas saistīta gan ar psiholoģiskiem, gan fiziskās veselības riskiem. Pusaudžu attīstības laikā notiek daudzveidības bioloģiskas, psiholoģiskas un sociālas pārmaiņas, kas var palielināt ievainojamību pret ēšanas traucējumiem un radīt nopietnas sekas veselībai un pasliktināt dzīves kvalitāti ilgtermiņā.
Arvien lielāku lomu spēlē sociālie tīkli, kas veicina sociālu salīdzināšanu, ideāla ķermeņa formas internalizāciju. Bieži vien ēšanas traucējumi kļūst ne tikai par svara kontroles formu vai veidu kā kontrolēt ķermeni, bet arī kalpo kā emociju regulācijas veids, veids kā mazināt trauksmi un kontrolēt apkārtējos apstākļus.
Raksta mērķis ir pievērst uzmanību kā attīstās ēšanas traucējumi pusaudžiem, sociālo medīju ietekmei uz ķermeņa tēla priekšstatu un vecāku iespējām iesaistīties ārstēšanas un profilakses procesā.
- Attēls. Ēšanas uzvedības spektrs
Ēšanas uzvedības spektrs
Ēšanas uzvedību var aplūkot kā spektru, kas svārstās no veselīgas ēšanas uzvedības paradumiem līdz klīniskiem ēšanas traucējumiem. Katrs no mums dažādos dzīves posmos var atrasties dažādās vietās uz šī spektra.
Intuitīva ēšana raksturojas ar spēju reaģēt uz fizioloģiskiem izsalkuma un sāta signāliem, elastīgu attieksmi pret pārtiku un pozitīvu ķermeņa tēlu un netiek izmantota kā galvenais veids, kā regulēt emocionālo stāvokli ikdienā.
Izmainīta ēšanas uzvedība, kas nesasniedz klīniskas ēšanas traucējumu diagnozes līmeni tiek apzīmēta kā traucēta ēšanas uzvedība, kurā parādās rigiditāte jeb pārmērīga stingrība uztura izvēlē, pārmērīga svara kontrole, emocionāla ēšana vai kompulsīva pārēšanās.
Smagākā spektra daļa ir klīniskie ēšanas traucējumi, t.i.:
anoreksija nervosa
bulīmija nervosa
kompulsīvas pārēšanās traucējumi
ARFID (izvēlīgi–ierobežojoši ēšanas uzņemšanas traucējumi).
Šie traucējumi tiek klasificēti kā psihiatriski traucējumi un ir saistīti ar būtiski izmainītu psihoemocionālo stāvokļi un arī fizisko stāvokli, kam nepieciešama atbilstoša palīdzība un ārstēšana.
Kādi ēšanas traucējumi ir bērniem un pusaudžiem?
Kompulsīvā pārēšanās (Binge Eating Disorder)
Raksturīgi: Kontroles zudums par ēšanu, pārēšanās epizodes, bieža komorbiditāte ar aptaukošanos.
Anoreksija nervosa
Raksturīgi: Ierobežošana, bailes pieņemties svara, neelastīga stīva domāšana, riebums pret ķermeni
Arī bez kritiski zema svara pastāv iespēja, ka ir anoreksija nervosa, kura tiek saukta par atipisku. 71% pusaudžu ar atipisku anoreksiju pirms saslimšanas bija aptaukošanās/virssvars.
Bulīmija nervosa
Raksturīgi: pārēšanās epizodes ar vemšanas izraisīšanu (vai citu svara mazinošu uzvedību), riebums pret ķermeni.
Var būt pie stabila vai augoša svara.
Izvēlīgi – ierobežojoši ēšanas uzņemšanas traucējumi (ARFID – Avoidant restrictive food intake disorder)
Tautā dažreiz saka, ka bērnam ir «izvēlīga ēšana». Tas uzreiz nenozīmē diagnozi, bet ja papildus izvēlīgumam ēdienā klāt nāk izteikti zems svars vai uztura deficīti, izmaiņas analīzēs, tas ir pamats meklēt atbalstu un palīdzību.
Raksturīgi: selektīva ēšana(bērns vai arī pusaudzis ēd maz vai izvairās no daudziem produktiem) un ir nepietiekams svars/uzturvielu nepietiekamība.
Raksturīgi: nav apetīte, bailes vemt vai nosmakt, sensora jutība, mazāk kā 10 produkti, ko ēd regulāri.
Nav bažas par ķermeņa izskatu. Attiecas uz jebkuru vecumu.
Anoreksija
Anoreksiju var izdalīt atsevišķi, kā letālāko ēšanas traucējumu veidu. Tā tiek uzskatīta par vienu no augsta riska diagnozēm, starp psihiatriskajām slimībām tai ir augstākā mirstība, risks dzīves laikā sasniedz 5 līdz 10 %. Šī diagnoze ietekmē gan fizisko veselību, gan arī pašcieņu, prieka sajūtu un garastāvokli, attiecības ar citiem un, smagākos gadījumos, spēju dzīvot patstāvīgi.
Vidējais slimības ilgums līdz palīdzības saņemšanai pēc pasaules pētījumiem ir 2 gadi.
Kam vecākiem pievērst uzmanību?
Anoreksijai ir tā sauktie sarkanā karoga simptomi jeb pazīmes, kas paaugstina risku, ka var būt ēšanas traucējumi. Tostarp:
Straujš svara zudums
Rigīdi (neelastīgi, pārāk stingri) noteikumi
Panika maltītes laikā, pie maltītes izmaiņām
Slepus ēšana, vemšanas izraisīšana
Ēdiena slēpšana
Garastāvokļa krasa pasliktināšanās dinamikā (līdz paškaitējumam un pašnāvības domām) līdz ar svara kritumu
Izteikti ģimenes konflikti par ēšanu, kas pieaug dinamikā
Vemšanas izraisīšana, lai mazinātu svaru
Bailes pieņemties svarā
Kontroles zudums par ēdienreizēm, pārēšanās epizodes
Bieži negatīvi komentāri par savu izskatu
Sociāla noslēgšanās
Slepenība
Melnbaltā domāšanu par pārtiku („laba/slikta”, „tīra”, «veselīgā»)
Perfekcionisma pastiprināšanos
Neiecietība pret nelielām kļūdām (arī savām)
Palielināta aizkaitināmība, noslēgtība vai aizsargājoša attieksma saistībā ar ēdienreizēm
Paaugstināta trauksme, depresijas simptomi vai sociāla atsvešināšanās
Strauji ierobežo ēdienu
Krasas diētas izmaiņas, kas ietver vairākus produktus
Izlaiž uzkodas, „aizmirst” ēdienreizes, samazina porcijas
Jauni noteikumi par ēdiena lietošanas laiku, sastāvdaļām vai pagatavošanu (ko ēd, kā ēd, kā gatavo)
Izteiktas bailes par svaru, bieža svēršanās
Rigīdas (stingras un nemaināmas) rutīnas
Izvairīšanās no kopīgām maltītēm
Bulīmijas sarkanā karoga simptomi
Pazūd pēc ēdienreizēm
Ilgi uzturas vannas istabā
Ieslēdz ūdeni vai mūziku, lai maskētu skaņas.
Pārmērīgas ēšanas un izvēmšanas cikli:
pazudusi pārtika, paslēptas iepakojuma plēves,
caurejas līdzekļi/diurētiskie līdzekļi.
Svara svārstības, kas saistītas ar spēcīgu kaunu vai slepenību.
Zobu jutīgums, iekaisusi rīkle, pietūkuši vaigi vai tulznas uz pirkstiem.
Anoreksijas nervozas tipiskas pazīmes:
Intensīvas bailes pieņemties svarā, kļūt resnai, pat kad ir nepietiekošs svars
Atsakās uzturēt svaru, kas ir uzskatīts par normālu vecumam dzimumam augumam un attīstībai.
Izmainīts ķermeņa tēls, fokuss uz svaru, formu
Neuztver veselības stāvokļa pasliktināšanos kā svarīgu
Menstruāciju trūkums, neregulāras menstruācijas
Izteikti ierobežo ēšanu, izsauc vemšanu lai tiktu vaļā no ēdiena
Lēna domu gaita, vāja atmiņa, garastāvokļa izmaiņas, nogurums, aukstuma sajūta
Ķermeņa tauku līmenis zūd, kaulu masa un muskuļu masa zūd
Infekcijas un sirdsdarbības traucējumi
2. attēls – Anoreksijas pazīmes.
Anoreksijas radītas sekas
Anoreksija ietekmē visas ķermeņa sistēmas, sākot no ādas, nagiem un matiem un beidzot ar sirdi un imūno sistēmu.
Anoreksijas ietekme uz dažādām ķermeņa sistēmām:
Āda, mati
Bieži sasitumi pie māzām traumām, Sausa āda, Lanugo (pūkas uz muguras)
Aukstums, marmorizēta āda, heilīts
Trausli mati, krīt mati, neaug, trausli nepareizas formas nagi
Sirds un asinsvadu sistēma
Bradikardija, Aritmija, līdz pat pēkšņai kardiālai nāvei
Pazemināts asinsspiediens
Aritmijas, Smagi elektrolītu traucējumi
Hormonālās
Pubertātes aizture, Amenoreja, Neauglība
Osteopēnija un Osteoporoze
Refeeding sindroms – kritisks dzīvību apdraudošs stāvoklis pie izteikti zema uztura ilgstoši. Var būt fatālas sekas, ja netiek atpazīts un atbilstoši ārstēts
Kuņģa zarnu trakta
Aizcietējumi, GERS
Kariess, Stomatīts, bojāta zobu emālija
Čūlas, KZT asiņošana, A.mesenterica nospieduma sindroms
Gastroparēze, ileus (zarnu darbības apstāšanās)
Nervu sistēma
Smadzeņu bioķīmijas izmaiņas
Lēna domāšana, slikta atmiņa
Svārstīgs garastāvoklis, bieži konflikti par ēdienu
Zūd samaņa
Imūnā sistēma
Biežas infekcijas, kas grūti padodas ārstēšanai
Vāja imunitāte
Dažos pētījumos pacientiem, kas ilgstoši sirgst no ēšanas traucējumiem ir paaugstināts onkoloģijas risks.
Pētījumos pieminētie letālie iznākumi pie anoreksijas bija dēļ medicīniskām komplikācijām, tostarp infekcijām, elektrolītu līdzsvara traucējumiem, aritmijas. Līdz pat 30% gadījumos nāve iestājās pašnāvības rezultātā.
Pieejamie resursi
Slimības un profilakses kontroles centra mājaslapā ir pieejami dažādu slimību pacientu klīniskie ceļi. Tai skaitā, ir izveidots pilnvērtīgs apraksts ar diagnozēm, pie kuriem speciālistiem var vērsties, kā notiek novērošana un ārstēšana.
Ēšanas traucējumu akūta veselības apdraudējuma dēļ ir izveidots arī atsevišķs konsultatīvais tālrunis, kas pieejams pacientiem un veselības profesionāļiem, kam nepieciešama konsultācija par ēšanas traucējumiem vai paskaidrojumi un rekomendācijas par ārstēšanas gaitu, piem. nokļūšanu pie speciālista. Ēšanas traucējumu komandai ir izveidota atsevišķa rinda, lai pacientiem pēc iespējas ātrāk nodrošinātu ārsta un uztura speciālista konsultāciju.
4. un 5. attēls. – SPKC klīnisko algoritmu un pacientu klīnisko ceļu sadaļa bērnu psihiskās veselības jomā.
6. attēls – Bērnu un jauniešu psihiskā veselības centra ēšanas traucējumu konsultatīvais tālrunis
Papildus valsts nodrošinātajiem veselības aprūpes resursiem arī privātajā sektorā, piemēram, Vivendi veselības centra klīnikā, ir pieejami uztura speciālisti, psihologi un bērnu psihiatri ar pieredzi ēšanas traucējumu atpazīšanā un ārstēšanā.
Sociālie mediji un ķermeņa formas uztvere
Bieža sava izskata salīdzināšana ar cilvēkiem, kuriem seko sociālajos medijos, ir saistīta ar augstākiem ēšanas traucējumu risku – neapmierinātību ar ķermeni un tieksmi pēc tievuma.
Saskarsme ar saturu, kas attēlo ieālu ķermeni sociālajos tīklos jauniešiem ir saistīta ar paaugstinātu neapmierinātību ar savu ķermeni un traucētiem ēšanas paradumiem
Intensīva soc.tīklu lietošana ir cieši saistīta ar neapmierinātību ar savu ķermeni, zemāku pašcieņu un paaugstinātu riska uzvedību, tostarp ēšanas traucējumu simptomiem, jauniešu vidū.
Pašreizējās rekomendācijas par sociālo tīklu lietošanu
Pašreizējās rekomendācijas par sociālo tīklu lietošanu un ekrāna lietošanas laiku ir atkarīgas no vecuma, uzsver laika ierobežojumus, satura kvalitāti, nelabvēlīgas ietekmes uz veselību mazināšanu un veselīgu digitālo ieradumu veicināšanu.
Cik stundas dienā bērns var lietot ekrānu ierīces?
Pasaules veselības organizācija un Amerikas pediatru asociācijas rekomendācijas par ekrāna laiku:
1 gads: nav (tikai videozvans ar radiniekiem)
2-5 gadi: ≤ 1 stunda/dienā (tikai augstas kvalitātes saturs ar vecāku uzraudzību)
5-17 gadi: ≤ 2 stundas/dienā sēdoša atpūtas laika pie ekrāna (neskaitot skolas darbus)
Vācijas nacionālās vadlīnijas iesaka 3-6-9-12 noteikumu:
nekāda ekrāna lietošana līdz 3 gadu vecumam,
līdz 30 minūtēm 3–6 gadu vecumā
45–60 minūtēm 9–12 gadu vecumā, ar stingru vecāku uzraudzību un izvairoties no ikdienas lietošanas vai personīgajām spēļu konsolēm.
Rekomendācijās uzsvars likts uz individualizētu aprūpi, proti – katra bērna atsevišķām vajadzībām un arī katras ģimenes dažādību. Rekomendēts veidot Ģimenes Mediju plānu – līdzsvarot ekrāna laiku ar citām aktivitātēm, atpūtas ekrāna laiks nepārsniedz 2 stundas dienā, priekšroka – miegam, fiziskām aktivitātēm un sociālajai mijiedarbībai bez interneta.
Par pusaudžiem
Pārmērīga lietošana (>2 stundas dienā) un pilnīga atturēšanās ir saistīta ar zemāku labklājību.
Vidējā pusaudžu vecumā īpaši meitenēm pastiprināti izpaužas sociālo tīklu negatīvā ietekme, tostarp emocionālā nestabilitāte un sociālā salīdzināšanās.
Izvairīties no ekrānu lietošanas guļamistabās un ēdienreizes laikā, kā arī vismaz stundu pirms gulētiešanas pavadīt laiku bez ekrāniem.
Kāds ir ieteicamais ekrānu laiks mums pašiem?
Pieaugušajiem ieteicams samazināt brīvā laika pavadīšanu pie ekrāna, dodot priekšroku fiziskām aktivitātēm.
Vairāk nekā 6 stundas dienā ir saistītas ar digitālo acu nogurumu un citām nelabvēlīgām sekām.
Jāuzrauga, lai ekrāna laiks ietekmē miegu, fizisko aktivitāti un ēšanas paradumus.
Kanādas 24 stundu kustību vadlīnijas:
ierobežojiet sēdošo laiku līdz ≤8 stundām dienā,
ieskaitot ≤3 stundas dienā, ko pavadāt pie ekrāna atpūtas nolūkos.
Pēc iespējas biežāk taisat pārtraukumus ilgstošai sēdēšanai
Ko var darīt vecāki par ēšanas paradumiem bērnam?
Fokuss uz uztura struktūru.
Strukturēta, regulāra ēšana samazina kontroles zudumu par ēšanu, pārēšanās-ierobežošanas ciklus u.c. simptomus.
Ģimenes ēdienreizes – pat 3 ģimenes ēdienreizes nedēļā pētījumos uzrāda pozitīvu dinamiku.
Regulāras maltītes (brokastis, pusdienas, vakariņas) un uzkodas.
Normalizēt ēšanas paradumus: izvairīties no striktiem kaloriju mērķiem un morālām ēdiena kategorijām.
Ēdiens nav labs/slikts,neveselīgs vai veselīgs. Labāk ir teikt, ka jebkurš ēdiens dod spēku, enerģiju, strādā hormoni, aug muskuļi un kauli. Katram ēdienam ir sava vajadzība.
Piemēri:
Apēst šokolādi pēc olimpiādes palīdz atajunot spēkus smadzenēm,
Uzcepta sviestā kotlete pēc fiziski smagas dienas palīdz atjaunot muskuļu spēku.
Eļļa palīdz hormoniem plūst tur, kur vajag ķermenim, piemēram, lai strādātu sirsniņa un veidotu miera sajūtu.
Izvairīties slavēt svara zudumu, kad ir traucēta ēšana.
Mainīt dzīvesveidu šādiem bērniem nozīmē mainīt veidu, kā notiek emociju regulācija, konfliktu risināšana, un veicināt distresa toleranci, tas nav viegls ceļš nedz bērnam, nedz apkārt esošiem ģimenes locekļiem un citām atbalsta personām.
Kam pasekot līdzi?
Vismaz reizi gadā fiziskās un garīgās veselības pārbaude.
Svars, augums, ĶMI
Asinsspiediens
Asins analīzes (pēc nepieciešamības, pie vemšanas izraisīšanas arī elektrolītu rādītāji asinīs)
EKG cilvēkiem ar biežu vemšanas izraisīšanu
Janoskaidro grūtības ar ikdienas darbībām
Riska novērtējums (saistībā ar fizisko un garīgo veselību)
Ievērojamas svara izmaiņas
Monitorēt augšanu un attīstību bērniem (pubertātes attīstību, menstruāciju attīstību, augšanas dinamiku)
Var veikt ģimenes ārsts.
Noturīgi, stabili un vienādi noteikumi no vecāka veido paredzamu bērnu reakciju.
Atbalstat bērnu, bet neatbalstat grūto uzvedību.
Ēšanas traucējumu kontekstā vislabāk ir izvairīties no jautājumu formas.
❌ «Vai tu vēlies ēst?»
❌ «Ēdīsi brokastis?»
Strukturēta vide, vienas pakāpes instrukcijas un rutīna, kuru kontrolē vecāks ir drošākais veids, kā neļaut ēšanas traucējumiem uzvarēt mājās un bērna dzīvē.
Labāk: “Ir vakariņu laiks. Sēdies pie galda.”
Par ēšanas traucējumu ārstēšanu
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā ir vienīgā Latvijā esošā valsts sektora ēšanas traucējumu komanda, kur, atbilstoši pasaules standartiem ir pieejama multiprofesionālā komanda ar speciālistiem, kas nodrošina atbilstošu ēšanas traucējumu atpazīšanu un ārstēšanu.
7.attēls – BKUS BJPVC ēšanas traucējumu programma.
8.attēls – Ēšanas traucējumu ārstēšanā iesaistītie speciālisti
Psiholoģiskās intervences pēc ET tipa
Ēšanas traucējumu ārstēšana balstās uz multidisciplināru pieeju, kurā iesaistās dažādi veselības aprūpes speciālisti. Tās mērķis ir stabilizēt fizisko veselību un vienlaikus risināt psiholoģiskos un uzvedības faktorus, kas uztur traucējumus.
Ārstēšanas pamats ir uztura stabilizēšana un regulāru ēšanas paradumu atjaunošana, ieviešot strukturētas ēdienreizes, nodrošinot pietiekamu uzturvielu uzņemšanu un, ja nepieciešams, pakāpeniski normalizējot ķermeņa svaru. Smagākos gadījumos var būt nepieciešama medicīniska uzraudzība vai ārstēšana stacionārā vai dienas stacionārā.
Nozīmīga ārstēšanas sastāvdaļa ir arī psiholoģiskā terapija un ģimenes atbalsta stiprināšana.
Vecākiem pusaudžiem un pieaugušajiem bieži tiek izmantota kognitīvi biheiviorālā terapija ēšanas traucējumiem (CBT-E).
Pamatā jaunākiem bērniem un pusaudžiem bieži pēc pasaules standartiem tiek izmantota ģimenē balstīta terapija (Family-Based Treatment, FBT), kurā vecāki tiek aktīvi iesaistīti bērna ēšanas atjaunošanas procesā.
Ģimenē balstītā terapija (Family-Based Treatment, FBT) ir pierādījumos balstīta pieeja pusaudžu ēšanas traucējumu ārstēšanā, kurā vecāki tiek aktīvi iesaistīti bērna ēšanas atjaunošanas procesā. Terapijas sākotnējais mērķis ir atjaunot regulāras ēdienreizes un stabilizēt uztura uzņemšanu, uz laiku nododot vecākiem galveno atbildību par bērna ēšanu. Terapijas gaitā vecākiem tiek attīstītas prasmes atbalstīt bērnu ēšanas atjaunošanā, mazināt ēšanas ierobežošanu un pakāpeniski paplašināt uztura daudzveidību. Kad uztura stabilitāte ir sasniegta, kontrole pār ēšanu pakāpeniski tiek nodota atpakaļ pusaudzim.
Īss kopsavilkums
Ēšanas traucējumi pusaudžu vecumā ir nopietna biopsihosociāla veselības problēma, kas var izpausties no traucētas ēšanas uzvedības līdz klīniskiem ēšanas traucējumiem, piemēram, anoreksijai, bulīmijai vai kompulsīvai pārēšanai. Šie traucējumi bieži ir saistīti ar emociju regulācijas grūtībām, negatīvu ķermeņa tēlu un sociālās vides ietekmi, tostarp sociālajiem tīkliem. Sociālo tīklu lietošana var ietekmēt pusaudžu ķermeņa tēla uztveri, jo bieža sava izskata salīdzināšana ar sociālajos medijos redzamo saturu ir saistīta ar lielāku neapmierinātību ar ķermeni un paaugstinātu ēšanas traucējumu risku. Savlaicīga simptomu atpazīšana, ģimenes iesaiste un multidisciplināra ārstēšana ir būtiski faktori veiksmīgai atveseļošanai un komplikāciju mazināšanai.
Par iespēju ziedot
Ēšanas traucējumu ārstēšana ir ilgstošs process, kurā būtiska nozīme ir speciālistu un vecāku sadarbībai. Lai uzlabotu sniegtā atbalsta kvalitāti, Ēšanas traucējumu komanda vēlas apgūt ģimenē balstītas terapijas (FBT) metodi, kas plaši tiek izmantota Eiropā, ASV un Austrālijā.
Ja vēlaties mūs atbalstīt, ir iespēja veikt mērķziedojumu komandas izglītībai.
Šādas iniciatīvas tiek īstenotas sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu (BSF), tāpēc ziedošanai un saziņai tiek norādīti fonda kontakti.
Ziedojumi:
No uzņēmuma – par līgumu un kārtību sazināties ar BSF Projektu un komunikācijas daļas vadītāju Zani Dagili, tālr. 29289618, e-pasts: zane@bsf.lv (norādīt mērķi: Ēšanas traucējumu komandas izglītībai / FBT apguvei)
Kā privātpersona – veikt ziedojumu BSF kontā ar norādi “Ēšanas traucējumu programmas darbinieku izglītībai” Papildu informācija par ziedošanu: www.bsf.lv