Raksti

Bērnu mentālās veselības nedēļa 2026

Neticami, ka pavasaris jau teju klauvē pie durvīm un savus spārnus izpleš jau sestā Bērnu mentālās veselības nedēļa ”Runā ar mani”.

Arī šogad mums plānā dažādi pasākumi – tiešsaistē, bibliotēkās un viesosimies arī dažās skolās, lai būtu kopā sarunās un emocijās – izglītojoties, veidojot jaunas draudzības un piedaloties radošās nodarbībās.

Sestajā Bērnu mentālās veselības nedēļā “Runā ar mani” uz izglītojošām sarunām un lekcijām par bērnu mentālo veselību aicina ārsti, klīniskie psihologi, psihoterapijas speciālisti un citi eksperti. Šogad savā pieredzē un zināšanās dalīsies bērnu psihiatre Ilana Germanenko, psiholoģijas zinātņu doktore, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Diāna Zande, sertificētā klīniskā un veselības psiholoģe Aija Krišjāne, psihiatre Līva Mača, klīniskās psiholoģes Inese Lietaviete un Jurita Smiltiņa, Ģimenes psiholoģijas centra ”Līna” psiholoģe Dace Čible, platformas uzvediba.lv un biedrības “Latvijas Autisma apvienība” vadītāja Līga Bērziņa, bloga espats.lv un grāmatas ”Mierpilna audzināšana” autore Viktorija Ozola, kā arī citi sabiedrībā zināmi speciālisti.

Šogad apskatīsim tādas tēmas – kā veidot veselīgu sadarbību sportā, kā palīdzēt bērnam veidot draudzības, izzināsim agresīvus iemeslus skolā, meklēsim atbildes par bērniem ar UDHS un kur sistēmā pazūd pats bērns, kā palīdzēt vecākiem sagatavoties bērnudārzam, psihotiskie traucējumi bērniem un pusaudžiem, par bērnu atbildību pirmsskolas vecumā, kā atbalstīt bērnu(s) un ģimenes, kurā bērni saskaras ar smagām un pat nedziedināmām slimībām un daudzas citas tēmas.

Arī šogad Latvijas skolas un bibliotēkas apmeklēs Bērnu mentālās veselības vēstneši, lai radoši un rotaļīgi iesaistītu bērnus sarunās par emocijām un to, kā mēs jūtamies, kā arī veicinātu izpratni, kāpēc ir svarīgi par to runāt. Mums ir prieks, ka šogad mūs atbalsta Rīgas Centrālā bibliotēka, kas savās filiālbibliotēkās rīko bezmaksas pasākumus dažāda vecuma bērniem un pieaugušajiem. Bērnu mentālās veselības nedēļas vēstneses 2026. gadā ir rakstniece Lelde Jauja, dzejniece Ērika Bērziņa, grāmatu apskatniece un bērnu literatūras entuziaste Aija Bremšmite, mūzikas pedagoģe un grāmatas “Pirkstiņi gaisā!” autore Anda Dēliņa, dzejniece Inga Pizāne, grāmatas “Mula un ēna” autore Marta Leimane, ilustratore Marina Heniņa, rakstniece un ilustratore Dace Krēsliņa, māksliniece Agnese Rudzīte, radoša personība, nodarbību bērniem veidotāja, vadītāja Kristīne Austere un Lelle Valodiņa un Burtiņš, radoša personība un grāmatu apskatniece Talita Atvare, rakstniece un ilustratore Mārīte Kalniņa.

Jau tradicionāli Bērnu mentālās veselības nedēļas laikā būs iespēja sekot līdzi @mazie.lasitaji Instagram kontam, kura saturu veido Laura Jambuševa, grāmatas “Diena, kuru es pārvērtu” un ”Būt ģimenei” autore. Nedēļas garumā Laura iepazīstinās sekotājus ar dažādām grāmatām par emociju dažādību un apzinātību. Grāmatu apskats tapis sadarbībā ar izdevniecībām “Latvijas Mediji”, “Zvaigzne ABC”, “Liels un mazs”, ”Aminori” un “Jāņa Rozes apgāds”.

Par godu Bērnu mentālās veselības nedēļai šogad ir tapušas arī īpašas darba lapas, kas mudina uz savstarpēju cieņu, draudzību un sarunām. Zīmējumu autore ir māksliniece Agnese Rudzīte. Krāsojamās lapas ir pieejamas lejupielādēšanai bez maksas biedrības “Debesmanna” mājaslapā.

Sekojiet līdzi visiem jaunumiem arī mūsu IG un Facebook profilos.

Vēlamies jums darīt zināmu, ka programma tiks vēl papildināta.

Bērnu mentālās veselības nedēļas plāns:

Pirmdiena, 2. marts

12.00 Vecāks, treneris, bērns – kā veidot veselīgu sadarbību sportā?

Bērnu mentālās veselības nedēļu ‘Runā ar mani’ atklās Jurita Smiltiņa – Mg.Psych., sertificēts psihologs un psihologs pārraugs, Eiropas Sporta Psiholoģijas Federācijas (FEPSAC) biedrs. Kopā ar moderatoru Valdi Melderi meklēsim izzināsim bērna vajadzības sportā atšķirīgos vecuma posmos;  vecāka atbalsta nozīme; kā vecākam atrast līdzsvaru starp atbalstu un spiedienu uz bērnu; kā nekļūt par helikoptervecāku; vai bērna pārāk lielais pārdzīvojums pēc zaudējuma sacensībās ir adekvāts? Vecāka un trenera sadarbības aspekti un kad būtu nepieciešams vērsties pie sporta psihologa.

14.00 Es ar tevi nedraudzēšos!

Par draudzības izaicinājumiem sīkāk savā lekcijā pastāstīs klīniskā psiholoģe Aija Krišjāne.

16.00 Kā dalīt atbildību ar bērnu pirmsskolas vecumā?

Lekcija sadarbībā ar Ģimenes psiholoģijas centru ”Līna”.

Lekcijā būs iespējams uzzināt, kāpēc bērnam atbildības dalīšana ir nozīmīga prasme, raugoties no viņa attīstības viedokļa. Kas ir pamats, lai bērns būtu gatavs uzņemties atbildību, un kā to izvērtēt? Pārrunāsim veidus un situācijas, kā ieviest ikdienā atbildības dalīšanu ar pirmsskolnieku. Lekciju vada Dace Čible, psiholoģe Ģimenes psiholoģijas centrā LĪNA un PEP mammu mācību pasniedzēja.

17.00 12 agresīvas uzvedības iemesli klasē.

Uzvedības izaicinājumus var nosaukt divējādi: agresīva uzvedība vai uzvedība, kas provocē/izsauc agresiju. Otrajā formulējumā fokuss pārvirzās no viena bērna uz mijiedarbību un kontekstu – tajā vienmēr ir iesaistīti arī citi cilvēki, attiecības, iepriekšējā pieredze un traumas, grupas dinamika, vide un pieaugušo rīcība. Ja mēs to ignorējam, uzvedības modeļi nemainīsies un ciešanas tikai pieaugs. Par to sīkāk – biedrības ”Latvijas Autisma apvienība” un uzvediba.lv veidotāja Līga Bērziņa.

Otrdiena, 3. marts

10.00 Vairs nav mazi, bet vēl nav pusaudži

Kas notiek 6-11 gadu vecumā un kas vecākiem būtu jāņem vērā? Attīstības redzamā un neredzamā, bet ārkārtīgi būtiskā daļa. Emociju kontroles attīstība. Sociālo kontaktu nozīme – attiecības draugiem un attiecības ģimenē. Ko ļaut darīt pašiem un kur tomēr vēl nepieciešama vecāku vadība?  

Grāmatas “Mierpilna audzināšana” un bloga espats.lv autore. Montesori pedagoģe. Vecāku emocionālā atbalsta speciāliste. 

18.00 Kā bērni ‘’izjauc’’ partnerattiecības un kā tam ‘’pretoties’’?

Psiholoģijas zinātņu doktore, kognitīvi biheiviorālā terapeite Diāna Zande savā IG kontā pieskarsies partnerattiecību tēmai.

Detalizētāks info jau drīzumā.

Trešdiena, 4. marts

13.00 Kad gaidītā izārstēšanās nenotiek: vecāku un bērna atbalsts.

– vecāku reakcijas un to maiņa laika gaitā 

– kad un kāpēc nepieciešams profesionāls psiholoģiskais atbalsts

– par nāvi ar bērnu: vecumam atbilstoša saruna un valodas nozīme

– kā runāt par bailēm un tās mazināt

– cerības loma ārstēšanās un pārdzīvojuma procesā

– atvadīšanās neatvadoties

Klīniskā psiholoģe Inese Lietaviete no Bērnu slimnīcas fonda “Vecāku māja” sarunā ar Agnesi Drunku par visai smagu tēmu – bērni ar smagām un nereti – neārstējamām slimībām – kā būt blakus, kā pieņemt, kad ārstēšana ir neiespējama un nāve – neizbēgama, kā atbalstīt vecākus un ģimenē paliekošos bērnus.

19.00 Psihotiskie traucējumi bērniem un pusaudžiem

Trešdienas vakara lielā saruna ar bērnu psihiatri Ilanu Germanenko par psihotiskiem traucējumiem bērniem un pusaudžiem. psihiatre Dr. Ilana Germanenko (BKUS Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrs, RSU Psihosomatikas klīnika).

  • Kas ir psihotiski traucējumi?
  • Kā tie izpaužas bērnu vecuma?
  • Cik bieži tie ir sastopami?
  • Kādi ir riska faktori?
  • Vai tos ir iespējams atpazīt pirms sācies akūts stāvoklis?
  • Kā notiek ārstēšana un turpmāka rehabilitācija?
  • Kur ir iespējams saņemt palīdzību, ja rodas aizdomas par bērna psihotisku stāvokli?

Ceturtdiena, 5. marts

19.00 Kā vecākiem būt gataviem bērnudārzam?

Lekciju vadīs Elīna Kļaviņa. Sīkāks apraksts jau drīzumā.

Piektdiena, 6. marts

10.00 Jūtīgs bērns ģimenē: izpratne, atpazīšana un atbalsts
Šajā lekcijā runāsim par temperamenta iezīmi – izteiktu jūtīgumu – par bērniem, kuri pasauli uztver dziļāk, intensīvāk un spēcīgāk reaģē uz apkārtējiem stimuliem un emocijām. Apskatīsim, ko par sensorās apstrādes jūtīgumu saka pētījumi, kā atpazīt jūtīgumu bērnā un kā tas var izpausties ikdienas situācijās ģimenē un skolā. Vecāki iegūs praktiskus ieteikumus, kā atbalstīt jūtīgu bērnu, veicināt viņa emocionālo drošību un palīdzēt ieraudzīt un stiprināt šīs temperamenta iezīmes resursus.

Lekciju vadīs sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe Evita Ozoliņa.

13.00 UDHS skolā: Starp sistēmas ‘papīriem’ un bērna realitāti.

Sertfiicēta klīniskā psiholoģe, grāmatas “Saprast UDHS” autore, aktīva Latvijas UDHS biedrības biedre, cilvēku ar UDHS “advokāte” un lektore Dana Skara sarunā ar Lauru Londi meklēs atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kas notiek bērna fizioloģijā brīdī, kad viņš klasē kļūst ‘nevadāms’, un kāpēc sodi (piezīmes, izraidīšana) šeit nestrādā, bet tikai pasliktina situāciju?
  • Kur beidzas vecāka spēja ietekmēt situāciju un jāsākas skolas/pedagoga profesionālajam atbalstam? Kā atpazīt brīdi, kad iekļaušana ir tikai formāla?
  • Kā ilgstoša atbalsta nesniegšana transformējas pusaudžu gados? Kā atšķiras zēnu un meiteņu reakcija (agresija vs. noslēgšanās)?
  • Ko darīt vecākam šodien? Kā runāt ar skolu, lai bērna vajadzības tiktu sadzirdētas nevis kā kaprīzes, bet kā nepieciešamība? Kā saglabāt veselo saprātu un spēku būt bērna ‘advokātam’, ja pretī ir siena?

Lielu paldies sakām Londonas latviešu biedrībai ”Giving for Latvia” par €1500 ziedojumu šīs nedēļas tapšanā.

Liels paldies par kopā būšanu un, ja kaut ko noderīgu šajā nedēļā izdodas atrast arī sev, priecāsimies par jūsu ziedojumu, lai varam Bērnu mentālās veselības nedēļu rīkot arī nākamgad!

Sarunu un lekciju ieraksti būs pieejami bez maksas Debesmanna.com Facebook profilā un YouTube kanālā.

Uz tikšanos!

Facebook
Twitter

Citi raksti

Tētis un mazulis divatā

Kad tētis un jaundzimušais bērniņš ir divi vien Psiholoģe, psihoterapeite Diāna Zande, mg. arts., mg. psych. Gatavojoties mazuļa dzimšanai, topošie vecāki parasti gatavojas tam, ka kādu laiku sievietes dzīve krasi

31. marts, 2021

Vai antidepresanti izraisa atkarību?

1. Organiska atkarība no antidepresantiem nerodas! Tas nozīmē, ka atšķirībā no alkohola, tabakas, vairuma narkotisko vielu, miega līdzekļiem un trankvilizātoriem, antipresanti neiesaistās organisma bioķīmiskajos procesos tik “dziļi”, lai veidojoties šīs vielas deficītam

23. februāris, 2021

Vīrietis un partneres grūtniecība

Pirmais grūtniecības trimestris sievietei ir fizioloģiskās pielāgošanās laiks. Rīta nelabumi, miegainība, jutīgums pret noteiktām smaržām un pēkšņa vēlme pēc noteikta ēdiena nav kaprīze, bet gan fizioloģiska reakcija. Sievietes garastāvoklis var strauji

31. marts, 2021

Kā Tev patiešām klājas? Nezinu.. Grūti pateikt.. Varētu būt labāk.. Tā ne pārāk..

Ja vēlies aprunāties

Diennakts krīzes tālrunis 116123

Mūsu darbs nav iespējams bez atbalsta.

Par ziedoto mēs turpinam strādāt, radīt jaunu saturu, organizēt dažādus pasākumus, un apmaksāt terapiju tiem, kam tas nepieciešams visvairāk.